Ķemeros un to apkārtnē, mežos un purvos, sastopams ne viens vien sēravots. Viens no tiem atrodas pirmatnējā mežā, aptuveni 90 metrus no Vēršupītes labā krasta, ne pārāk tālu no vietas, kur upīte ietek Slokas ezerā. Avots atrodas netālu no Slokas ezera takas un savā ziņā kompensē to, ka pretējā Vēršupītes krastā pēdējo gadu desmitu laikā gandrīz izsīcis senāk populārais Bertrāma sēravots.

Šis meža avots labi ilustrē, kā izskatās cilvēka neskarts sēravots pirmatnējā mežā. Tiesa, gluži pirmatnējs tas nav, jo atrodas tieši pie neliela meliorācijas grāvja – iespējams, tas radies, pateicoties šim grāvim. Avots veido vairākas nelielas peļķes, kuru dibenu klāj sēra baktēriju un citu neparastu mikroorganismu kolonijas. Šie organismi piešķīruši ūdenim un apkārtnei košas dzeltenzaļas un sārti rozā nokrāsas.

Lūdzu – izturēsimies pret šo dabas pieminekli ar cieņu un centīsimies te neko neaiztikt! Ķemeru apkaimē šādi avoti nav retums, tomēr pasaules mērogā tie ir īsts retums. Kas zina – varbūt tieši šajā vai kādā citā Ķemeru sēravotā biologi kādreiz atklās ko jaunu un unikālu!

297 | 23-10-2025

Bertrāma avots kļuva plašāk pazīstams 1880jos gados. Tas noticis šādi: pie Ķemeru peldu iestādes vērsies mazāk turīgs tuvējās apkaimes galdnieks Bertrāms Strautmanis, kuru mocīja reimatisms. Tolaik jau bija zināms, ka sēravoti lieliski palīdz ārstēt šo kaiti. Tā kā viņš ārstniecības kūres nav varējis apmaksāt, viņam ārstniecība tika atteikta.

No dažiem Ķemeru iedzīvotājiem viņš uzzinājis, ka muklājā, atstatus no kūrorta ir sēravots, par kuru kūrorta īpašnieki neko nezina. Bertrāms šo avotu atrada un labiekārtoja – uztaisīja koka vannu, pielēja to ar sērūdeni, sameta vannā karstus akmeņus no ugunskura un kāpa siltajā sērūdenī ārstēties. Papildus vannai viņš izveidojis arī improvizētu sērūdens dušu. Bertrāms apmetās blakus avotam, lai varētu nodoties intensīvai ārstniecības kūrei. Viņa darbošanās pilnībā attaisnojās – pēc pāris gadiem viņš izveseļojās.

Šādi avots ieguva popularitāti. Šķiet, tolaik tieši šis avots bija spēcīgākais sēravots Ķemeros – no tā izplūdis liels daudzums ūdens.

Attīstoties Ķemeru kūrortam, tika attīstīts arī parks ap to, jo pastaigas mežā bija svarīga veselības atgūšanas procesa sastāvdaļa. Bertrāma sēravots bija viens no pastaigu maršrutu galamērķiem – 1932. gadā uz to izveidoja platas takas, ap avotiņu izbūvēja betona apmali un dekoratīvus akmeņu krāvumus, pie tā bija neliela nojume (un tualetes).

Mūsdienās te valda daba – no nojumes un platā celiņa vairs nav ne miņas. Avotiņš ir ieaudzis krūmos un no grodiem atlikušas tikai drupas. Pats avots ir gandrīz izsīcis – iespējams, pie tā bija vainojama tieši šī avota apkaimes pārbūve.

Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka Ķemeros sēravoti izzūd. Netālu, Vēršupītes pretējā krastā atrodas cits, krietni spēcīgāks sēravots.

Bertrāma sēravots ir vērtīgs biotops, jo tajā ir augsta sēra baktēriju daudzveidība: Beggiatoa minima (alba?)‚ Beggiatoa leptomitoformis‚ Chromatium minus‚ Chromatium okenii‚ Chromatium weisii‚ Lamprocystis roseopersicina‚ Thiospirillum sanguineum. Starp citu, sēravotu ekosistēmām Latvijā derētu savs pētnieks: šajā jomā ir iespējas atklāt ko jaunu!

291 | 14-10-2025

Kad Vēršupītē ir zemāks ūdens līmenis, Ķemeru centrā upītes gultnē un krastos var labāk saskatīt vietas, kurās izplūst sēravoti.

Spēcīgs avots izplūst arī nedaudz lejpus tiltam, kas ved no Ķemeru sanatorijas ūdenstorņa uz sanatoriju. Tas atrodas tuvāk upes labajam krastam un, ja upē nav spēcīga straume, veido sēru saturošas dzeltenas nogulsnes.

Nākamais spēcīgais avots – Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots – atrodas tūlīt aiz nākamā tilta ap 110 metrus lejāk pa straumi un vēl pēc 60 metriem tajā pašā upes labajā krastā atrodas sēravots “Ķirzaciņa”.

284 | 6-10-2025

Gandrīz zem tilta, kurš ved uz Ķemeru sanatoriju, nedaudz uz Ķemeru sēravota “Ķirzaciņa” pusi no tilta Vēršupītes gultnē izplūst spēcīgs sēravots.

Avots ir redzams tad, kad Vēršupītē ir mazāk ūdens un straume nav tik strauja. Sēravots atrodas tuvāk upes labajam krastam un, ja upē ir mazāk ūdens, ar dzeltenām sēra nogulsnēm iekrāso upes labo krastu ap 10 metrus lejpus avotam.

Apmēram 110 metrus augstāk pa straumi, pie tiltiņa, kas ved no ūdenstorņa uz sanatoriju, Vēršupītes gultnē ir vēl viens spēcīgs sēravots.

283 | 6-10-2025

Ķemeros Vēršupītes krastos un gultnē izplūst liels skaits sēravotu, daudzviet upes gultnē veidojot dzeltenas sēra nogulsnes. Šie sēravoti kopš 18. gadsimta beigām kalpoja par pamatu Ķemeru kūrorta attīstībai.

Lielākais skaits spēcīgu sēravotu atrodas Ķemeru parkā, iztaisnotā Vēršupītes posmā un, visdrīzāk, spēcīgākais no tiem ir bijis tieši tagadējais “Ķirzaciņas” avots pie upes labā krasta.

19. beigās vai 20. gadsimta sākumā virs avota tika uzcelts skaists koka mežģīņu paviljons, kurš sākotnējā veidolā ir saglabāts līdz mūsdienām. Pats avots tika ievietots nelielā, no laukakmeņiem mūrētā akā un pa dažus metrus garu cauruli zem zemes novadīts uz Vēršupīti.

Agrāk sērūdeni varēja pasmelt arī no paviljona akas, taču kopš Ķemeru parka rekonstrukcijas 2021. gadā aku pārsedz stikla piramīda – šādi ir novērsta iespēja aku piegružot.

Vēršupītes krastā avota izplūdes vietā atrodas skaista skulptūra – ķirzaciņa uz kļavas lapas. Skulptūriņu 1949. gadā veidojis tolaik 25 gadus vecais tēlnieks Juris Bajārs. Pirms tam šajā vietā atradās cita skulptūra – zēns uz delfīna. Pirmā skulptūra gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.

Tieši no ķirzaciņas mutes ir iespēja pagaršot slavenākā Ķemeru sēravota ūdeni. Tiesa, spēcīga puvušu olu smaka ir jūtama jau no attāluma un dzeltenās sēra nogulsnes ap ūdens izplūdes vietu liecina – šis nav parasts dzeramais ūdens.

“Ķirzaciņas” sērūdens… nav garšīgs. Kūrortā to agrāk lietoja gan iekšķīgi, gan ievainojumu un dažādu ādas slimību ārstēšanai. Ar avota ūdeni ieteica skalot seju un rokas. Mūsdienās gan “Ķirzaciņas” ūdens vairs nav pietiekami tīrs, lai to varētu droši dzert – šķiet, gruntsūdens Ķemeru centrā pamazām ir zaudējis savu kvalitāti un tas ietekmē arī avotus.

Vēršupītes gultnē un krastos arī lejpus “Ķirzaciņai” izplūst liels skaits mazāku sēravotu. Kad upē ūdens līmenis ir zemāks un straume nav tik strauja, šajā posmā izveidojas dzeltenas sēra baktēriju kolonijas. Kur citur redzēsiet dzeltenu upi?

Augšpus “Ķirzaciņai” Vēršupītes gultnē izplūst vairāki spēcīgi sēravoti – ap 60 metrus augstāk ir Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots, bet vēl 110 metrus augstāk – Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots.

282 | 5-10-2025