Cilvēks ir pretrunīga būtne — daži iznīcina lielus un senus kokus, citi dara visu, lai tos aizsargātu. Latvija šajā ziņā nav izņēmums: šad tad dzirdam šausminošas ziņas par kādu milzu koku, kas nogāzts, lai būvētu jeb “novērstu briesmas” autobraucējiem, kuri nevar noturēties uz ceļa.

Taču kopumā Latvijā mīl lielos kokus.

Gadsimtu ilgi dižkoku meklējumi

Latvijas dižāko koku meklējumi turpinās jau vairāk, kā 100 gadus.

Arī dižkoku kritēriju izstrādei ir gadu desmitos mērāma vēsture. Pašlaik Ministru kabineta noteikumos 54 koku sugām ir noteikti kritēriji minimālajam apkārtmēram 1,3 m augstumā un minimālajam augstumam. Tikai 25 no tām ir vietējās koku sugas. (1.).

Lai gan katru koku, kurš pārsniedzis šīs minimālās prasības, likums aizsargā automātiski, ir svarīgi tos visus atrast un reģistrēt. Tas ir sabiedrības kopdarbs: katrs var iesūtīt savus atradumu datus. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk kā 11 500 šādu dižkoku un to skaits turpina pieaugt.

Diemžēl, datiem par šiem kokiem nav tik vienkārši piekļūt, bet daudzus dižkokus var redzēt publiskā Latvijas dabas teritoriju un pieminekļu kartē. Starp citu, šai sistēmai dots nosaukums “Ozols”! Ļoti plaša un izvērsta informācija par Latvijas dižkokiem ir Julitas un Ata Klušu mājaslapā dziedava.lv (2.) – tā ir pārpilna ar datiem un attēliem!

Ozoli – Latvijas koku karaļi

Latvijā ir viena vietējā ozolu suga – parastais ozols (Quercus robur).

Ozolus pie mums ciena. Lai gan ozola koksne ir ļoti vērtīga, daudziem mežu īpašniekiem ir paradums ozolus saudzēt pat kailcirtēs “jo tas taču ir ozols”.

Tomēr ozoliem īpaši nozīmīga ir Latvijai raksturīgā viensētu kultūrainava. Mums kopumā patīk dzīvot mājās, kuras ir pārsimts metrus vai pat kilometrus atstatu no citām mājām. Ap katru lauku sētu sevi cienošs saimnieks laika gaitā izveido nelielu parku, kas pasargā mājas no vēja, vasaras karstuma un liekiem kaimiņu skatiem uz sētā notiekošo. Tradicionālā Latvijas lauku sēta daudzējādi pārņēmusi 19. gadsimta muižu piļu plānojumu: lievenītis ar kolonnām un kāpnēm, aleja un – pašam savs ainavu parciņš ap māju! Latvijā ir vairāk nekā 70 tūkstoši šādu viensētu un vairumam no tām ir savi “parciņi”. Īpaši vēlams koks šādos piemājas parciņos ir ozols, jo tas tik viegli nelūst, tam ir ilgs mūžs, un… tas taču ir ozols!

Ozoli veido lielāko daļu no vairāk kā 11 500 Latvijas dižkokiem. Dižozolam ir jābūt vismaz 4 metru apkārtmēram vai 32 metrus augstumam. Vairāk nekā 1000 ozolu apkārtmērs pārsniedz 5 metrus.

Par šo sarakstu

Zemāk ir uzskaitīti 12 Latvijas lielākie ozoli ar lielāko apkārtmēru. Katrs no šiem kokiem ir brīnišķīgs dabas piemineklis un šeit “lielākais” pat nenozīmē “iespaidīgākais”. Autoru visvairāk pārsteidza viens no “mazākajiem” šajā sarakstā – Staišu ozols.

Diemžēl nav iespējams noteikt šo ozolu vecumu – koku serde ir zudusi un gadskārtu gredzenus vairs nevar saskaitīt. Visticamāk, šo koku vecums ir starp 400 un 600 gadiem.

Dižkoki ir mainīgi dabas pieminekļi un šis saraksts turpmākajos gados var mainīties. Nav vairs īpašu cerību, ka izdosies atklāt jaunus, līdz šim nezināmus milzu ozolus, taču, daļa no sarakstā iekļautajiem kokiem tuvojas sava mūža beigām. Varbūt tie priecēs mūs vēl dažus gadu desmitus, bet varbūt skumja ziņa pienāks jau rīt. Latvijas koku entuziasti ir apzinājuši, ka viens koks var apsteigt citus. Piemēram, Sējas ozols “stāv uz vietas”, bet Dambju ozols (vismaz līdz 2024. gada septembra zibens spērienam) strauji palielina savu izmēru.

Izmantotie avoti

1. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Likumi.lv. Izmantots 2024. gada 25. maijā.
2. Diži koki – dižkoki, īpatnējie un kultūrvēsturiskie koki, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 25. maijā.

R1 | 26-05-2024

Grīdnieku ozols pēc apkārtmēra ir vienpadsmitajā vietā Latvijā – šķietami pieticīgākā pozīcijā. Tomēr, ieraugot to dzīvē, skaitļi piemirstas – šis ir pasakaini skaists, iespaidīgs milzis, iespējams, viens no krāšņākajiem dižozoliem Latvijā.

Ozola apkārtmērs turpina pieaugt par ko liecina vairāki mērījumi. 2007. gadā apkārtmērs bija 8,15 m (Latvijas Petroglifu centrs), 1980jos-1990jos gados ziņotais apkārtmērs bija 7,5 – 7,8 metri.

Izmantotie avoti

1. Grīdenieku ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 17. maijā.

40 | 17-05-2024

Grīdnieku ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Jaunpils ozols atrodas ciema centrā, ainaviskā vietā netālu no viduslaiku pils drupām, pie dzirnavu ezera. Skaistais koks ir labi zināms jau kopš senatnes, tas (visdrīzāk, zīmējumā ir tas pats šodien redzamais ozols) grezno ainavu arī vienā no J.K. Broces zīmējumiem (1796. gads).

Mūsdienās koks ir diezgan sliktā stāvoklī, tas ir zaudējis daudzus zarus. Tomēr tas joprojām ir varens, skaists ozols un varētu kalpot par modeli pasaku grāmatas ilustrācijai.

Izmantotie avoti

1. Jaunpils ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 16. maijā.

37 | 16-05-2024

Jaunpils ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Ošenieku ozols ir salīdzinoši veselīga izskata milzīgu izmēru ozols, kurš lielu apkārtmēru saglabā arī lielākā augstumā.

Koka apkārtmērs ir 8,38 m (2017. gada maijs). 1994. gada jūlijā koka apkārtmērs bija 7,53 m, tātad tas diezgan ātri pieaug.

Izmantotie avoti

1. Ošenieku ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 15. maijā.

34 | 15-05-2024

Ošenieku ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Lai arī Zaubes centrā aug milzīgais Jaunpils ozols, netālu, rietumos no ciema pie Griķu mājām Zaubes krastā atrodas vēl lielāks ozols. Griķu ozola apkārtmērs ir 8,4 m.

Diemžēl, koks ir sliktā stāvoklī. Daudzi zari ir zaudēti jau senāk, un lielākā daļa redzamo koka zaru ir nokaltuši. Ozolam apkārt izaudzis mežs un krūmājs.

Izmantotie avoti

1. Griķu ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 14. maijā.

32 | 14-05-2024

Griķu ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Ozols aug pie Vilciņu mājas (bijušās pusmuižas) nelielas gravas stāvkrastā.

Skaistā koka stumbra apkārtmērs ir 8,45 m 1,3 m augstumā (2017. gada jūlijs). Tam ir liela zibens radīta rēta, un ozols ir zaudējis daļu no vainaga.

P.S. Jelgavas novada Zaļenieku pagastā ir cits Vilciņu ozols – dižkoks.

Izmantotie avoti

1. Vilciņu ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 13. maijā.

29 | 13-05-2024

Vilciņu ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Staišu ozols ir milzu koks, kurš, par spīti savam izmēram, ir salīdzinoši labā stāvoklī. Līdz ar to varam cerēt, ka nākotnē tas būs viens no lielākajiem kokiem visā Baltijas reģionā.

Ozola stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā 2018. gada jūlijā bija 8,47 m. Agrākie 1980to un 1990to gadu mērījumi bijuši zem 8 m: pat “tikai” 7,3 m, tātad koks salīdzinoši strauji turpina augt.

Staišu ozols ir krāšņs, ļoti iespaidīgs koks. Attēli nevar izteikt sajūtas, kas pārņem, ieraugot koku realitātē. Lielu daļu iespaida rada arī gājiens cauri mežam ar “normāliem” kokiem – caur kokiem var pamanīt milzu stumbru un tad… jā – milzu koki no pasaku grāmatām tiešām eksistē!

Izmantotie avoti

1. Diži koki. Staišu ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 12. maijā.

28 | 12-05-2024

Staišu ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Rietekļa paeglis ir ne vien lielākais kadiķis Latvijā bet arī viens no izcilākajiem kokiem Latvijā. Iespējams, šis ir lielākais paeglis Eiropā ziemeļos no Alpiem, kā arī lielākais savas sugas pārstāvis pasaulē.

Paegļa apkārtmērs 2015. gada augustā bija 3,12 m, mērot 1,3 m augstumā gar slīpā koka asi (1.). Dabas Retumu krātuve (G. Eniņš) ziņo, ka 2024. gadā kadiķis sasniedzis 3,33 m apkārtmēru.

Skaistais koks ir zināms jau sen. Pirms Otrā pasaules kara uzņemtie attēli liecina, ka tolaik Rietekļa paeglis stāvējis vertikāli vai gandrīz vertikāli. Tagad tas ir nošķiebies slīpi un, šķiet, turpina šķiebties virzienā uz ziemeļaustrumiem. Šāda neraža piemeklē lielus paegļus arī citviet Latvijā – acīmredzot, šīs sugas “dizains” nav īsti piemērots tik lielam izmēram un svaram.

Paeglis ir nosaukts par godu mīlas dzejniekam Rieteklim (1856-1940), kurš dzīvoja tuvējās Baložu mājās un, protams, dzejnieka plašā sirds mīlēja arī skaisto paegli savā īpašumā. Bet kuram gan tāds skaistums nebūtu mīļš?

Izmantotie avoti

1. Diži koki. Rietekļa jeb Baložu kadiķis, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 11. maijā.

26 | 11-05-2024

Visticamāk, Upatu ozols tuvojas sava mūža beigām. Šis skaistais koks ir zaudējis galotni un daudzus zarus. Tuvāk apskatot, ir pat pārsteidzoši, ka stumbram vēl izdodas turēties kopā.

Koka apkārtmērs pakāpeniski ir palielinājies: 2005. gadā tas bija 8,6 m, bet 2020. gada janvārī – 8,84 m.

Izmantotie avoti

1. Upatu ozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 11. maijā.

25 | 11-05-2024

Upatu ozols ir iekļauts šādā rakstā:

Viena no lielākajām liepām Latvijā un otrais vai trešais lielākais koks Rīgā ir Lucavsalas liepa. Koks aug Lucavsalā uz dienvidiem no Vecrīgas, līdzās Lucavsalas muižiņai. Liepai blakus atrodas vēl divi izteiksmīgi dižkoki – goba (Ulmus laevis) ar 6,3 m apkārtmēru (lielākā goba Rīgā) un liepa, kuras apkārtmērs ir 4,15 m.

Lucavsalas liepa pirmo reizi tika mērīta 1975. gadā: tolaik tās apkārtmērs bija 5,34 m.

Interesants akcents ir jāņogu krūms, kas ir īpaši stādīts un veiksmīgi ieaudzis vietā, kur liepa sazarojas vairākos stumbros aptuveni 2,5 metrus virs zemes.

Izmantotie avoti

1. Lucavsalas liepa, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 10. maijā.
2. OZOLS, dabas datu pārvaldības sistēma. Izmantots 2024. gada 10. maijā.

24 | 10-05-2024