Strīķupes dabas taka posmā starp Nebraukšu iezi un Kalējalu kļūst īpaši ainaviska. Strīķupes ieleja šeit ir apmēram 10–12 metrus dziļa, un tās nogāzes klāj skaists skujkoku mežs.

Upes krastā vietām izveidojušās plašas, mitras un purvainas ieplakas, kuras šeit dēvē par žalgām. Uz dienvidiem no sevišķi lielas žalgas atrodas, iespējams, ainaviskākais Strīķupes smilšakmens atsegums – Žalgu iezis.

Žalgu iezis paceļas tieši no Strīķupes kā vairākus metrus augsta, izliekta smilšakmens siena. Klints malā, tai pārkaroties, aug izteiksmīga egle.

Virs klints sienas redzams arī mazāk izteikts klinšu “augšstāvs”.

476 | 29-06-2026

Pēc iespaidīgajām Stoķu klintīm varētu šķist, ka Strīķupes krastos vairs nebūs nekā īpaša – tās ieleja ir sekla. Tikai aptuveni pēc kilometra parādās nākamais smilšakmens atsegums – Jaunliepu iezis.

Klints nav liela, taču tai ir savdabīgs izcilnis, kura virsmu izrobojušas kukaiņu aliņas.

Aiz Jaunliepu ieža Strīķupes ieleja atkal kļūst sekla, un stāvie krasti uz laiku izzūd. Jānoiet vēl viens kilometrs, līdz upes krastā pēkšņi atsedzas nākamais iespaidīgais atsegums – lielais Nebraukšu iezis.

475 | 28-06-2026

Roja parasti saistās ar jūru, ostu un pludmali. Tomēr tikai dažus simtus metru no ciema centra, nepilna kilometra attālumā no jūras, atrodas arī devona perioda smilšakmens klintis.

Rojas centram cauri plūst ne tikai Roja, kuras krastos smilšakmens klintis atsedzas desmitiem kilometrus pirms Rojas ciema, bet arī Mazupīte – neliela, patstāvīga upīte. Tā neietek Rojā, bet ietek jūrā aptuveni 150 metrus no Rojas ietekas.

Klintis Mazupītes krastos sākas tieši pie Plūdoņa ielas tilta. Pie tilta esošās Miera ielas 1 mājas šķūnītis atrodas gandrīz virs upes, jo smilšakmens klints šeit veido nelielu pārkari.

Smilšakmens atsegumi Mazupītes abos krastos redzami vismaz piecās vietās aptuveni 250 metrus garā posmā.

Agrāk klintīs pie Miera ielas 3 atradās arī Mazupītes ala – mākslīgi veidota, 2,9 metrus gara patvertne, ko 1944. gadā izveidoja tuvējo māju iedzīvotāji, lai slēptos no uzlidojumiem. Alas ieeja bija tikai 0,7 metrus augsta un 0,8 metrus plata, bet iekšpusē tās platums sasniedza 3 metrus. 2025. gadā alu atrast vairs neizdevās – iespējams, to aizsegušas nobiras vai arī tā ir sabrukusi.

Klintis nosauktas līdzās esošo māju – agrāko Krākšu – vārdā.

Interesanti, ka šī nav vienīgā Latvijas Mazupīte ar smilšakmens klintīm. Dundagas pagastā pie citas Mazupes satekas ar Pilsupi atrodas vēl viena klinšu atsegumu grupa.

473 | 26-06-2026

Stoķu klintis ir pirmās klintis Strīķupes krastos. Upes ieleja šeit vēl nav dziļa – tikai ap 8–10 metrus, un līdz Stoķiem tās krasti ir lēzeni. Taču vienā no upes asajiem līkumiem pēkšņi gandrīz visā kraujas augstumā atsedzas devona perioda Burtnieku svītas smilšakmens.

Stoķu klintīs atrodas četras alas. Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem tās ir: Stoķu Veselības avots ar alu, Līgotāju ala, Stoķu ala un Patkula ala.

Kultūrvēsturiskā ziņā klintis ir īpašas ar Stoķu Veselības avotu – senu veselības kulta vietu. Gadsimtiem ilgi avota ūdens izmantots cerībā izārstēt, galvenokārt, acu kaites. Patkula alā atrastas senas zīmes, kas, iespējams, saistītas ar šiem veselības rituāliem.

Nākamās Strīķupes klintis – Jaunliepu iezis – atrodas tikai 1,1 kilometru lejāk pa straumi. Aiz tām smilšakmens atsegumi Strīķupes krastos kļūst daudz biežāki.

470 | 24-06-2026

Grīviņu iezis ir dižens, taču to nav viegli ieraudzīt. Tas atrodas apmēram 250 metrus no Gaujas, paslēpies Gaujas senlejas mežos. Uz klinti neved ne ceļi, ne arī labi iestaigātas takas, lai gan līdz tai iespējams nokļūt pa maz izmantotu taciņu, kas atzarojas no apmēram 1,4 kilometru attālajām, diženajām Līču klintīm.

Arī Grīviņu iezis ir iespaidīgs – ne tik augsts un garš kā Līču klintis, taču tik un tā viens no ievērojamākajiem Gaujas senlejas atsegumiem.

Klints dižākā daļa sākas vietā, kur Grīviņupīte sasniedz Gaujas ieleju. Šeit, uzkāpjot stāvajā pamatkrasta nogāzē, var nonākt pie gludas, vertikālas smilšakmens sienas, kas paceļas piecu līdz sešu stāvu mājas augstumā. Šajā vietā klints sasniedz 17 metru augstumu, bet citos avotos minēti pat 18 metri.

Grīviņu iezi klāj daudzi seni uzraksti. To vidū ir gan 20. gadsimta sākuma iegravējumi, gan arī 1968. gadā veidoti pretpadomju uzraksti (sk. augšējo attēlu).

Galvenajā klintī atrodas arī ļoti šaura ala – tikai 0,2 metrus plata, 0,4 metrus augsta un vismaz 2 metrus dziļa.

Tālāk uz dienvidiem Gaujas pamatkrastā atsedzas Grīviņu ieža turpinājums – ievērojami zemākas, 2–3 metrus augstas klintis.

Grīviņu iezi veido devona perioda Živetas stāva smilšakmens nogulumi. Formāli tie pieskaitāmi Gaujas svītai, tomēr jau ir ļoti tuvi Sietiņu svītai. Tikai apmēram 2,5 kilometrus tālāk uz ziemeļiem, Gaujas pretējā krastā, atrodas Sietiņiezis – Sietiņu svītas stratotips jeb etalons.

Agrāk no klints virsotnes pavērās skaists skats uz Gauju. Tagad, par spīti klints lielajam augstumam, skatu aizsedz mežs. Ejot pa augšmalu, var pat nepamanīt, ka esi jau pie pašas kraujas malas…

466 | 21-06-2026

Īģes krasti daudzu kilometru garumā ir bagāti ar skaistiem smilšakmens atsegumiem. Upes krastos atrodas vismaz viena ala – Graudiņu ala –, viens ūdenskritums – Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem –, kā arī virkne avotu.

Dzērves purva nosusināšanai izraktie meliorācijas grāvji Īģes labajā krastā radījuši vairākas dziļas gravas. Viena no tām, purva ziemeļu daļā, ir izveidojusi nelielu smilšakmens kanjonu, kurš turpina padziļināties un veidoties vēl šodien.

Šo kanjonveida gravu autors nosaucis agrāko Pursalu māju vārdā – tās atradās apmēram 600–800 metrus uz ziemeļiem no gravas.

Kanjons sākas ar nelielu purva rāvas veidotu ūdenskritumiņu, kura augstums sasniedz tikai dažus desmitus centimetru. Aiz tā sākas šaurs kanjons, kas iegrauzies Burtnieku svītas smilšakmenī. Klintis atsedzas abos gravas krastos apmēram 30 metrus garā posmā, taču to augstums nepārsniedz 2 metrus. Tuvāk Īģei klintis pamazām izzūd. Gravas kopgarums ir ap 100 metriem.

463 | 16-06-2026

Starp skaistajām Amatas krācēm pie Kalna Smīdēm un nelielam ūdenskritumam līdzīgo Billes krāci atrodas arī pirmais pamatiežu atsegums Amatas krastos.

Tā kā šī nelielā klints atrodas Vidus Smīdu zemē, netālu no mājām (šī ir salīdzinoši jauna saimniecība – tā izveidojusies pēc 20. gadsimta 80. gadiem), to varētu dēvēt par dolomīta atsegumu pie Vidus Smīdēm.

Atsegums atrodas nelielas Amatas vecupes krastā. Šeit joprojām saglabājies neliels dīķītis, kuru baro avotiņi.

Apmēram puskilometru lejāk pa straumi šajā pašā Amatas krastā atrodas jau ievērojami lielāks atsegums – smilšainai kraujai līdzīgais Billes iezis.

462 | 14-06-2026

Raunas upes ielejā izteiksmīgi klinšu atsegumi sastopami divos posmos – Raunas ciema centrā un, pēc vairākiem desmitiem kilometru, lejpus Vaives ietekai.

Raunas ciemā upes krastos atsedzas gaišs smilšakmens, kas, visticamāk, pieder devona perioda Sietiņu svītai – tai pašai, kuras ieži redzami arī slavenajā Sietiņiezī Gaujas krastā.

Raunas Velnalas atsegums, iespējams, ir izteiksmīgākais šajā klinšu grupā. Atseguma centrālajā daļā, pie ieejas Raunas Velnalā, klints sasniedz apmēram sešu metru augstumu. Tiesa, pretējā krastā, Tanīsa pilskalna nogāzē, klinšu augstums ir līdzīgs.

459 | 13-06-2026

Par augstāko Igaunijas smilšakmens klinti parasti uzskata Hermas Kalna mūri (Härma Mäemine müür). Bieži tiek minēts 43 metru augstums, taču tas ir visa kraujas augstums. Pašas atsegtās klints augstums sasniedz apmēram 19 metrus, un šajā ziņā Hermas Kalna mūri pārspēj, piemēram, ap 20 metrus augstās Lielās Taevaskodas klintis. Savukārt atsegto smilšakmens slāņu kopējais augstums šeit sasniedz aptuveni 30 metrus.

Klinšu un krauju augstumi tiek jaukti ļoti bieži, taču galu galā tas nav pats svarīgākais. Hermas Kalna mūris ir izcili skaists dabas piemineklis. Neparasta ir klints pārsteidzoši augstā, gludā un slīpā virsma.

Hermas Kalna mūrī atsedzas devona perioda Lodes svītas smilšakmens nogulumi. Pie upes līmeņa redzams arī slānis ar mālainiem oļiem.

Atseguma augšdaļā upe ir atkāpusies no klints pakājes. Šajā vietā, paplašinot dabisku plaisu smilšakmenī, senāk izveidots blakus esošo Keldri dzirnavu pagrabs. Tieši šis pagrabs (igauņu valodā kelder) devis nosaukumu Keldri dzirnavām, un arī pašu klinti nereti dēvē par Keldri müür jeb Pagraba klinti.

Klints vidusdaļā, pie upes līmeņa, no smilšakmens un mālainā slāņa kontakta izplūst avots, kas izveidojis nelielu nišu.

Savukārt klints lejasdaļā atrodas divas seklas nišas, kuru dziļums sasniedz aptuveni 0,8–1 metru.

Skaistā smilšakmens klints ir lieliski apskatāma no abiem Piusas krastiem. Lejpus atsegumam pāri upei ved tiltiņš, no kura var uzkāpt kraujas augšmalā.

453 | 06-06-2026

Stiglovas atsegumi, iespējams, ir iespaidīgākie klinšu atsegumi Latgalē. Tiesa, konkurence nav liela – Balvu novadā atrodas vēl divas smilšakmens klinšu grupas: krāšņie Gurovas atsegumi un mazākie, taču arī interesantie Makšinavas atsegumi. Nelieli dolomīta atsegumi sastopami arī Daugavas krastu Latgales pusē, dažviet Latgalē atrodami arī konglomerātu atsegumi.

Ceļš sadala Stiglovas atsegumu grupu – kopumā šeit saskaitīti aptuveni 16–20 klinšu atsegumi – divās nevienādās daļās. Ir vērts apskatīt abas, jo katrai piemīt savs raksturs un skaistums. Tieši lejpus tiltam, upītes kreisajā krastā, atrodas, šķiet, lielākā klints, kuras pakājē izveidojusies Stiglovas ala.

Lejpus tiltam Stiglovas labajā krastā atrodas divas sāngravas ar nelieliem klinšu atsegumiem. Nelielas klintis turpinās arī abos upītes krastos, līdz atsegumu grupa noslēdzas ar skaistu, apmēram 3 metrus augstu klinti kreisajā krastā (sk. raksta galveno attēlu). Lejpus šai klintij atrodas Stiglovas dzelzsavoti.

Stiglovas krastos atsedzas devona perioda Ogres svītas smilšakmens un aleirolīts. Lai gan šie ieži ir trausli un pakļauti nobrukumiem, tieši svaigi atsegtajās virsmās īpaši labi redzami senajās jūrās veidojušies nogulumu slāņi – gan horizontāli, gan slīpslāņoti.

452 | 4-06-2026