Roja parasti saistās ar jūru, ostu un pludmali. Tomēr tikai dažus simtus metru no ciema centra, nepilna kilometra attālumā no jūras, atrodas arī devona perioda smilšakmens klintis.

Rojas centram cauri plūst ne tikai Roja, kuras krastos smilšakmens klintis atsedzas desmitiem kilometrus pirms Rojas ciema, bet arī Mazupīte – neliela, patstāvīga upīte. Tā neietek Rojā, bet ietek jūrā aptuveni 150 metrus no Rojas ietekas.

Klintis Mazupītes krastos sākas tieši pie Plūdoņa ielas tilta. Pie tilta esošās Miera ielas 1 mājas šķūnītis atrodas gandrīz virs upes, jo smilšakmens klints šeit veido nelielu pārkari.

Smilšakmens atsegumi Mazupītes abos krastos redzami vismaz piecās vietās aptuveni 250 metrus garā posmā.

Agrāk klintīs pie Miera ielas 3 atradās arī Mazupītes ala – mākslīgi veidota, 2,9 metrus gara patvertne, ko 1944. gadā izveidoja tuvējo māju iedzīvotāji, lai slēptos no uzlidojumiem. Alas ieeja bija tikai 0,7 metrus augsta un 0,8 metrus plata, bet iekšpusē tās platums sasniedza 3 metrus. 2025. gadā alu atrast vairs neizdevās – iespējams, to aizsegušas nobiras vai arī tā ir sabrukusi.

Klintis nosauktas līdzās esošo māju – agrāko Krākšu – vārdā.

Interesanti, ka šī nav vienīgā Latvijas Mazupīte ar smilšakmens klintīm. Dundagas pagastā pie citas Mazupes satekas ar Pilsupi atrodas vēl viena klinšu atsegumu grupa.

473 | 26-06-2026

Īģes krasti daudzu kilometru garumā ir bagāti ar skaistiem smilšakmens atsegumiem. Upes krastos atrodas vismaz viena ala – Graudiņu ala –, viens ūdenskritums – Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem –, kā arī virkne avotu.

Dzērves purva nosusināšanai izraktie meliorācijas grāvji Īģes labajā krastā radījuši vairākas dziļas gravas. Viena no tām, purva ziemeļu daļā, ir izveidojusi nelielu smilšakmens kanjonu, kurš turpina padziļināties un veidoties vēl šodien.

Šo kanjonveida gravu autors nosaucis agrāko Pursalu māju vārdā – tās atradās apmēram 600–800 metrus uz ziemeļiem no gravas.

Kanjons sākas ar nelielu purva rāvas veidotu ūdenskritumiņu, kura augstums sasniedz tikai dažus desmitus centimetru. Aiz tā sākas šaurs kanjons, kas iegrauzies Burtnieku svītas smilšakmenī. Klintis atsedzas abos gravas krastos apmēram 30 metrus garā posmā, taču to augstums nepārsniedz 2 metrus. Tuvāk Īģei klintis pamazām izzūd. Gravas kopgarums ir ap 100 metriem.

463 | 16-06-2026

Stiglovas atsegumi, iespējams, ir iespaidīgākie klinšu atsegumi Latgalē. Tiesa, konkurence nav liela – Balvu novadā atrodas vēl divas smilšakmens klinšu grupas: krāšņie Gurovas atsegumi un mazākie, taču arī interesantie Makšinavas atsegumi. Nelieli dolomīta atsegumi sastopami arī Daugavas krastu Latgales pusē, dažviet Latgalē atrodami arī konglomerātu atsegumi.

Ceļš sadala Stiglovas atsegumu grupu – kopumā šeit saskaitīti aptuveni 16–20 klinšu atsegumi – divās nevienādās daļās. Ir vērts apskatīt abas, jo katrai piemīt savs raksturs un skaistums. Tieši lejpus tiltam, upītes kreisajā krastā, atrodas, šķiet, lielākā klints, kuras pakājē izveidojusies Stiglovas ala.

Lejpus tiltam Stiglovas labajā krastā atrodas divas sāngravas ar nelieliem klinšu atsegumiem. Nelielas klintis turpinās arī abos upītes krastos, līdz atsegumu grupa noslēdzas ar skaistu, apmēram 3 metrus augstu klinti kreisajā krastā (sk. raksta galveno attēlu). Lejpus šai klintij atrodas Stiglovas dzelzsavoti.

Stiglovas krastos atsedzas devona perioda Ogres svītas smilšakmens un aleirolīts. Lai gan šie ieži ir trausli un pakļauti nobrukumiem, tieši svaigi atsegtajās virsmās īpaši labi redzami senajās jūrās veidojušies nogulumu slāņi – gan horizontāli, gan slīpslāņoti.

452 | 4-06-2026

Igaunijas dienvidu daļā ir ne mazums krāšņu smilšakmens klinšu un alu. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, kur šādi kanjoni ir biežāk sastopami, Igaunijā ir tikai viens īsts smilšakmens klinšu kanjons – Hinni kanjons.

Šo kanjonu devona perioda Sietiņu svītas smilšakmenī izveidojis nelielais Enni strautiņš, kas šeit iegrauzies stāvajā Reuges senlejas (Rõuge ürgorg) nogāzē. Netālu no kanjona strauts ietek Kahrilas ezerā.

Krāšņākais skats paveras kanjona vidusdaļā – šeit klinšu “koridors” sašaurinās līdz aptuveni 3 metriem. Kanjonam ir vairāki līkumi un sānu atzari, kas ainavu padara vēl krāšņāku. Vienā no tiem – dienvidu atzarā – atrodas neliela, šaura ala.

Kanjona lejasdaļā klintis kļūst augstākas. Te labajā pusē no klinšu pamatnes izplūst Hinni kanjona avots. Nedaudz lejpus šī avota klintis izzūd, upītes pretējā krastā atrodas vēl divi avoti.

423 | 27-04-2026

Kraukļu aiza ir viena no populārākajām aizām Latvijā, jo atrodas Siguldas pilsētā un ir salīdzinoši viegli pieejama pa koka kāpnēm no Paradīzes kalna puses un arī no Sateseles pilskalna puses.

Šis dabas veidojums tikai daļēji atbilst aizas definīcijai. Kraukļu aiza ir izveidojusies nelielā Vējupītes sāngravas… sāngravā. Klintis šeit veido nelielu ieloku, kurš ir ap 25 metrus garš un ap 15-20 metrus plats. Labajā (austrumu) pusē vetikālā klinšu siena ir līdz 10 metrus (citi dati – līdz 11,5 m) augsta, kreisajā pusē – līdz 7 metrus augsta. Starp labo un kreiso pusi nelielā posmā klinšu nav – te ir ļoti stāva, krūmiem apaugusi sāngravas gultne. Ieloka gultne ir sausa, strautiņš šeit tek tikai paretam. Kraukļu aizā ir atsegts iesārts Gaujas svītas smilšakmens iezis.

Labajā pusē klintī ir ieeja Kraukļu alā. Agrāk labās puses klintī esot bijusi vēl viena ala.

Abas Kraukļu aizas puses sedz neskaitāmi uzraksti – gan gadsimtiem veci, gan, diemžēl, neseni. Senie uzraksti nereti ir veikti augstā kvalitātē – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Siguldā esot bijuši īpaši meistari, kuri šādus uzrakstus veidoja par samaksu. Vecie uzraksti pamazām pārklājas ar sūnām un ķērpjiem, pakāpeniski izzūdot. Klinšu sienās var atrast arī šāvienu pēdas.

Kraukļu aizas pamatne (“grīda”) ir nomīdīta. Par ainavas elementu šeit kalpo arī tūrisma infrastruktūra – koka kāpnes, kuras aizved aiz klints izcilņa.

Ar Kraukļu aizu ir saistīti nostāsti:

Siguldas muižā bijis labs, muižas ļaužu iemīļots vagars, kurš savus pakļautos cilvēkus pat kungu priekšā aizstāvējis. Par to viņu muižas kungi nevarējuši ciest un slepeni iemetuši aizā. Muižas ļaudis vagaru nav varējuši atrast, līdz ievērojuši, ka virs aizas lidinās kraukļu bars. Aizā viņi atrada mirušo vagaru. Kopš tā laika šo dēvē par Kraukļu aizu.

Bet ir arī gandrīz pretēja satura nostāsts:

Siguldas muižā bijis ļauns un nežēlīgs vagars un viņu dzimtļaudis iegrūduši aizā. Muižas kalpi sūtīti vagaru meklēt un atraduši to pēc kraukļu ķērcieniem.

280 | 4-10-2025

Vairumam Latvijas smilšakmens kanjonu un stāvāko gravu piekļūt ir sarežģīti, tomēr plašais Siguldas dabas taku tīkls ļauj labi apskatīt vairākus Latvijas klinšu kanjonus.

Sateseles kanjons jeb Sateseles grava ir viens no vieglāk pieejamajiem kanjoniem. Tas sākas nedaudz lejpus Pēteralas ielai, kur līdzās gājēju celiņam uz Sateseles pilskalnu ir grava, kura strauji kļūst aizvien dziļāka.

Sasniedzot vareno pilskalna valni, var nogriezties pa kreisi un nokāpt dziļi gravā, lai apbrīnotu pirmo Sateseles kanjona posmu, kurš ir veidojies Amatas svītas smilšakmeņos. Šeit abās strautiņa pusēs paceļas vairākus metrus augstas, vertikālas klintis un no abām pusēm izplūst avotiņi.

Tālāk, lejup pa gravu ceļu turpināt nevajadzētu – ceļš cauri krūmājam būs ļoti grūts. Nākas vien kāpt atpakaļ un doties tālāk gar pilskalnu – taciņa atkal sāk nolaisties dziļi gravā. Lai izlīdzinātu straujo kāpienu lejup, taka izmet līkumu, attālinoties no vietas, kur Sateseles strauts veido 1,7 metrus augsto Sateseles gravas ūdenskritumu.

Tomēr ap 50 metrus lejpus ūdenskritumam taka atgriežas pie strauta un pār glītu tiltiņu šķērso to. Šeit paveras skats uz otru iespaidīgu, autoraprāt, pašu ainaviskāko Sateseles kanjona posmu – šis posms jau ir veidojies Gaujas svītas smilšakmeņos. Nelielas klintiņas turpinās arī lejāk un drīz Sateseles strauts jau saplūst kopā ar Kraukļupīti un pēc tam drīz vien sasniedz Vējupīti.

221 | 08-06-2025

Markuzu grava ir salīdzinoši retāk apmeklēts, krāšņs klinšu kanjons netālu no vieglāk pieejamās Kalamecu gravas.

Abās gravas malās atsedzas līdz 4 metrus augstas dolomīta klinšu sienas – šeit atsegti devona perioda Pļaviņu svītas dolomīti, kuros atrasti arī seno gliemežu nospiedumi. Dzīvo radību pārakmeņojumi un nospiedumi dolomītos ir salīdzinoši reti atrodami.

Pavasaros un pēc lietavām pa gravas gultni plūst Markuzu strauts, vasarās tas izsīkst. Grava ir līdz 13 metrus dziļa un šaurākajās vietās – līdz 14 metrus plata.

Labajā krastā atrodas mākslīgi veidota ala – tā varētu būt veidota kā vietējo māju iedzīvotāju patvertne. Gravas lejasgalā, tās kreisajā malā ir akmeņlauztuves un kaļķu dedzināmā cepļa atliekas.

Markuzu gravā dabas takas neved – pastaiga pa to nebūs vienkārša, taču skati ir ļoti skaisti.

199 | 21-04-2025

Krāšņās Līču klintis ziemeļos sākas ar aizu. Līču aiza ir viena no izteiksmīgākajām Latvijā – šaura, ar gandrīz vertikālām līdz 8 metrus augstām sienām un… jā, tā ir tikai nedaudz vairāk, kā 10 metrus gara.

Šī aiza sākotnēji ir bijusi avota izveidota ala, kuras griesti alas ieejas daļā ir iebrukuši. Tagad avots ir aprakts zem smilšu slāņa.

Aizas sākumā kreisajā pusē (skatoties uz aizu) vairākus metrus augstāk klintī atrodas apmēram 6 metrus garā Līču aizas Gaisa ala ar vairākām ieejām.

Dziļāk aizā vēl ir saglabājusies pārkare, kas dziļāk kļūst par alu. Alas garums kopā ar pārkari ir apmēram 9 metri.

196 | 14-04-2025

Līču aiza un ala ir iekļauta šādā rakstā:

Laņģu klinšu dienvidu galā, netālu no meža celiņa, kas ved augšup, uz būvmateriālu ražotni “Lode”, atrodas viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā.

Krāčavots atrodas vienā no izteiktākajām aizām Latvijā – lai piekļūtu tā iztekai, nāktos spiesties starp irdenām smilšakmens klintīm, brienot pa ledusauksto avota ūdeni. Tiesa, šī aiza ir īsa – ap 7-8 metrus gara un apmēram tikpat dziļa.

Ik sekundi no avota izplūst līdz 10 litri ūdens, kas ārpus aizas izgulsnē rūsganus dzelzs savienojumus. Latvijā ir spēcīgāki avoti, taču Krāčavots izceļas ar to, ka ūdenim ir viena izplūdes vieta.

Agrāk Krāčavots izplūda no alas, kura bija 7,3 m gara (1989). Alai tās pastāvēšanas beigu posmā bija divi stāvi, izbruka “logs” un 1990jos gados tā sabruka, izveidojot tagad redzamo aizu. Aizas veidošanās turpinās.

Izmantotie avoti

1. Alas.lv, Krāčavota ala (sabrukusi), apmeklēts 2025. gada 1. janvārī.

166 | 01-01-2025

Krāčavots ir iekļauts šādā rakstā:

Kalamecu grava kopā ar netālo Markuzu gravu pieder pie krāšņākajiem kanjoniem Latvijā. Abi kanjoni atrodas ziemeļos no Gaujienas, netālu no Igaunijas robežas. Šeit posmā starp Gauju un Igaunijas robežu ir savdabīgs dabas veidojums: milzu pakāpiens jeb Smiltenes – Apes dolomīta kāple. Dabā tā izpaužas kā apmēram 15-20 metrus augsta nogāze, kura nedaudz atgādina senu jūras krastu.

Vidusdaļā, kur šī kāple ir augstāka un izteiktāka, to šķērso divi strautiņi – Kalamecu upīte un Markuzu (Poļakas) upīte. Pie kāples abi strauti ir dziļi iegrauzušies zemē, veidojot skaistus klinšu kanjonus. Kanjonos ir atsegti devona perioda Pļaviņu svītas dolomīti, pašā atsegumu lejasdaļā atsegti arī dolomītmerģeļi ar māla starpslānīšiem.

Pastāv iespēja, ka kanjonu izveidi “veicinājis” cilvēks, agrākos laikos šeit iegūstot dolomītu. Vecas dolomīta raktuves atrodas pie Markuzu gravas, kurā ir arī mākslīgi izveidota aliņa.

Kalamecu grava veido ap 230 metrus garu kanjonu, kas ir ap 20-25 metrus plats, šaurākajā vietā – ap 15-18 metrus plats. Kanjona dziļums ir līdz 10-12 metri bet atsegto klinšu augstums sasniedz 3,5-4 metrus.

Kanjona rašanās vaininiece – Kalamecu upīte – plūst gandrīz visu gadu. Kanjona sākumā upītē ir virkne krācīšu un mazu ūdenskritumiņu – sk. rakstu par Kalamecu ūdenskritumu (krāci).

Aizsargājams dabas piemineklis kopš 1962. gada.

160 | 13-12-2024