Pāri Krauļukalna iezim aukstās ziemās veidojas vairāki krāšņi leduskritumi — tie ir vieni no atpazīstamākajiem un skaistākajiem Latvijā.

Divi no šiem leduskritumiem brīžos, kad nav sala, pārtop par ūdenskritumiem. Nedaudz lejāk pa straumi atrodas brīnumainais Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums, kas laika gaitā ir atkāpies tālāk no upes. Toties pirmais — šeit tā arī nosaukts — Krauļukalna pirmais ūdenskritums joprojām krīt pāri klints malai tieši Braslā.

Šajā ūdenskritumā ūdens parasti ir maz — vasarās apmēram tik, cik tek no kārtīgi atgriezta krāna, tomēr to var uzskatīt par pastāvīgu ūdenskritumu.

Ja gadās tam braukt garām laivā, paskatieties un novērtējiet — šis ir viens no augstākajiem Latvijas ūdenskritumiem!

353 | 26-12-2025

Krauļukalna pirmais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu dzirnavu ezeru Amata plūst aizvien dziļākā ielejā un abos krastos paceļas augstas dolomīta klintis. Viena no tām ir Vizuļu iezis – krāšņa klints pašā Amatas kreisajā krastā, asā upes līkumā.

Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums

Vizuļu iezis ir lieliska vieta, kur izzināt Latvijas ģeoloģiju – klints ir augsta un pamatieži tajā atsedzas kopumā ap 17,5 metru augstumā.

Klints augšdaļā ir iespaidīga Pļaviņu svītas dolomīta klinšu pārkare. Jebkurš var labi redzēt – dolomīts ir saplaisājis un pa šīm plaisām gruntsūdens viegli var tikt lejup. Jau drīz, joprojām klints augšdaļā ir redzams, ka ūdens atduras pret mālainu slāni, kuram tas vairs netiek cauri. Šī ir Pļaviņu svītas apakšējā daļa – Kokneses rida. Te nu gruntsūdens plūst ārā, veidojot daudzus mazus avotiņus, kuri gar klinti līst lejup, uz Amatu.

Zemāk atrodas robeža starp Pļaviņu svītas un Amatas svītas iežiem – lieliska vieta, kur to var pētīt! Amatas svīta pamatā sastāv no smilšakmens un māla, taču tās augšdaļa zem Kokneses ridas ir “piesūkusies” ar dolomītu – arī šis slānis nelaiž cauri gruntsūdeni.

Vizuļu ieža apakšdaļa pārsvarā sastāv no mālainām nobirām. Ja gribas kārtīgi izvāļāties pa mālu un dolomīta šķembu sajaukumu – Vizuļu iezis to var nodrošināt!

Ūdenskrituma apraksts

Pēdējās desmitgadēs viens no avotiem Vizuļu ieža vidusdaļā ir izveidojis ūdenskritumu, kurš, šķiet, ar katru gadu kļūst izteiksmīgāks un augstāks.

Ūdenskritumam ir augšējā pakāpe – ap 1 metru augsta un apmēram tikpat plata. Te atsedzas sārti Pļaviņu svītas dolomīta un dolomītmerģeļa slāņi, daļu no ūdenskrituma sedz bieza sūnu kārta.

Vairākus metrus zem pirmās pakāpes seko otrā, kura ir daudz izteiksmīgāka.

Šis apmēram 3,4 metrus augstais ūdenskritums augšdaļā noslīd pār salīdzinoši cietāku Amatas svītas lodīšu smilšakmens slāni un tad pāri trauslākam smilšakmens slānim krīt lejup vertikāli. 2025. gada novembrī ūdenskritums bija daļēji paslēpies ar smilšakmens slāņa “vārtiem” – iežu palikšņiem abās pusēs.

Visdrīzāk, ūdenskritums arī turpmāk pārveidosies. Varbūt te notiks kāds klinšu nobrukums un tas izzudīs, bet varbūt ūdens kritīs aizvien augstāk un krāšņāk.

305 | 02-11-2025

Vizuļu ieža ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Dažus desmitus metru uz ziemeļiem no apmēram 5 metrus augstā Sautas kalna vidējā ūdenskrituma atrodas salīdzinoši zemāks ūdenskritums. Tāpat, kā citos Sautas kalna ūdenskritumos, šajā ir maz ūdens, tomēr tas tek lielāko gadu. Visdrīzāk, arī šo ūdenskritumu rada vājš avotiņš Sautas kalna kraujā.

Citi Sautas kalna ūdenskritumi:

• Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai – ap 4,5 m augsts;
• Sautas kalna Garās alas ūdenskritums – ap 3,1 m augsts;
• Sautas kalna vidējais ūdenskritums – ap 5 m augsts.

304 | 27-10-2025

Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Par spīti salīdzinoši lielajam augstumam, šis ūdenskritums ir salīdzinoši necils. Sautas kalna centrālajā daļā klintis kraujas pamatnē ir ap 5 metrus augstas – un pāri šai klintij gandrīz visu gadu plūst neliels ūdens daudzums.

Virs šīs klints ir neliela atkāpe un seko nākamā – augstāk novietotā klints. Tās virsma ir sausa. Tātad, šo ūdenskritumu rada neliels avotiņš, kas izplūst starp abām klints pakāpēm.

Ziemās šeit veidojas leduskritums.

Citi Sautas kalna ūdenskritumi:

• Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai – ap 4,5 m augsts;
• Sautas kalna Garās alas ūdenskritums – ap 3,1 m augsts;
• Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums – ap 2,4 m augsts.

303 | 27-10-2025

Sautas kalna vidējais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Sautas kalna daudzstāvu klintīs un gravās atrodas vismaz pieci ūdenskritumi. Tie ir augsti, taču ne īpaši iespaidīgi, jo tajos ir maz ūdens.

Lejpus Sautas kalna Garajai alai, līdzās avotiņam, kas, visdrīzāk, savulaik veidojis Garo alu, ir ap 3,1 metrus augsts ūdenskritums. Ūdenskritumā ūdens plūst gandrīz visu gadu, taču tā ir maz. Ūdenskrituma izveidoto nelielo iedobi klāj mitrumu mīloši organismi – ķērpji, aļģes, augi.

Citi Sautas kalna ūdenskritumi:

• Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai – ap 4,5 m augsts;
• Sautas kalna vidējais ūdenskritums – ap 5 m augsts;
• Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums – ap 2,4 m augsts.

302 | 26-10-2025

Sautas kalna Garās alas ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Sautas kalna daudzstāvu klintīs un gravās atrodas vismaz pieci ūdenskritumi. Tie ir augsti, taču ne īpaši iespaidīgi, jo tajos ir maz ūdens.

Sautas kalna augšējais ūdenskritums ir autora dots nosaukums. Šis ūdenskritums atrodas augstāk par pārējiem ūdenskritumiem: ūdens krīt pāri augšējam Sautas klinšu stāvam. Drīzāk gan – pil, jo kraujas augšmalā ūdens ir maz. Ūdens plūst pāri vertikālai klints malai, pāri ieejai seklā nišā un tad atkal – pāri nelielam kritumam pie ieejas nišā.

Citi Sautas kalna ūdenskritumi:

• Sautas kalna Garās alas ūdenskritums – ap 3,1 m augsts;
• Sautas kalna vidējais ūdenskritums – ap 5 m augsts;
• Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums – ap 2,4 m augsts.

301 | 26-10-2025

Sautas kalna augšējais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Tikai 2022. gadā plašāka sabiedrība uzzināja par jaunu ūdenskritumu – Dzirnupes ūdenskritumiņu, kas esot izveidojies ap 2018.-2019. gadu. Autors par to uzzināja OpenStreetMap mājaslapā un papildu informāciju ieguva no Specturisms.lv publikācijas Instagram (1).

Ūdenskritumiņš ir iegrauzies mīkstajā Gaujas vai Amatas svītas smilšakmens iezī – lejpus ūdenskritumam abās strauta pusēs ir nelieli atsegumi. Toties krituma kantē izgulsnējas avotkaļķa slānis, to pakāpeniski nostiprinot.

Dzirnupe nebūt nav parasta upe: to veido vairāki spēcīgi avoti, tajā skaitā Mežmuižas avoti 750 metrus pirms šī ūdenskrituma un Sūnu avots, kura strauts pievienojas Dzirnupei ap 400 metrus pirms ūdenskrituma krāces. Pateicoties avotiem, upītes ūdens ir neparasti dzidrs un bagāts ar kaļķi.

Dzirnupes ūdenskritums esot izveidojies ap 2018.-2019. gadu. Andris Grīnbergs (Specturisms.lv) 2022. gada novembrī norāda, ka ūdenskritums ir tieši 1 metru augsts.

2025. gada septembrī šeit pavērās citādāka aina – upīti lejpus ūdenskritumam ir veiksmīgi uzpludinājuši bebri un, rezultātā, kritums ir kļuvis krietni zemāks. Ūdens tagad krīt bebru dīķī un ūdenskritums vairs nevar sev izskalot pamatni – tā ir daļēji aizsērējusi. Krāces augstums virs ūdens līmeņa – 35 centimetri.

Izmantotie avoti

1. Dzirnupes ūdenskritums, Vidzeme, Specturisms.lv publikācija Instagram, 2022. gada 5. novembris.

262 | 16-09-2025

Dzirnupes avotkaļķu krāce ir iekļauta šādā rakstā:

Abavas lejtecē, dažus kilometrus pirms ietekas Ventā, upe plūst gar vairākām skaistām smilšakmens klintīm. Tajās ir izveidojušies arī vairāki ūdenskritumi – Sildruvu ūdenskritums, Muižarāju klinšu ūdenskritums, kā arī vēl viens – Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums.

Pēdējais no šiem ūdenskritumiem atrodas kādus 70 metrus no Abavas, nelielā, stāvā sāngravā, kura pāršķeļ Muižarāju klinšu apakšējo posmu.

Ūdenskritumiņš ir sezonāls – tas plūst, iespējams, tikai dažus mēnešus gadā, tomēr tas trauslajā smilšakmenī ir izveidojis reni un divas pakāpes, kuru kopējais augstums ir ap 1,5 metri.

236 | 03-07-2025

Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā:

Visdrīzāk, Šķeperu strautiņš (neoficiāls nosaukums) ir izveidojies salīdzinoši nesenā pagātnē, pēc meliorācijas grāvju sistēmas izveides. No laukiem savāktais ūdens pa Abavas senielejas stāvo nogāzi traucas lejup, ap 340 metrus garā posmā krītot par 50 metriem. Ūdens spēks ir noskalojis augsni un vairākās vietās atsedzis pamatiežus – dolomītus, dolomītmerģeli, aleirolītus. Šie ieži, visdrīzāk, pieder devona perioda Famenas stāvam un, iespējams, pieder vairākām svītām.

Strauta ūdens ir piesārņots un, kā tas ir raksturīgi šādiem piesārņotiem strautiem, grava ir ļoti blīvi aizaugusi ar krūmāju, šeit ir arī ne mazums atkritumu. Tomēr Šķeperu strauta gravai piemīt īpaša vērtība – ūdenskritumi.

Pirmais ir Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums, kādus 1,7 metrus augsts ūdenskritums, kuru, diemžēl, gandrīz pilnībā klāj saknes un aļģes.

Taču aiz izskalota mākslīgi veidota dambja, ap 90-100 metrus tālāk seko divas zemākas bet ainaviskākas ūdenskrituma kāples. Pirmā ir ap 0,6 m augsta un ap 1,5 m plata. Kādus 15-20 metrus tālāk seko beidzamā, izskatīgākā kāple, kura ir ap 0,85 m augsta un ap 1,6 m plata. Ainavu gravā papildina arī laukakmeņi.

Neviena no pakāpēm īsti neatbilst ūdenskrituma standartiem – abas ir zemākas par 1 metru. Taču tās atrodas samērā tuvu viena otrai un līdz ar to šo var uzskatīt par ūdenskritumu. Tiesa, no vienas kāples otru redzēt nevar.

Visdrīzāk, Šķeperu gravas apakšējie ūdenskritumi bijuši zināmi vietējiem iedzīvotājiem jau sen. Pirmais zināmais publicējums – ieraksts un attēli Facebook, 2024. gada 11. jūnijs, Jānis Jagubkovs.

234 | 01-07-2025

Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi ir iekļauti šādā rakstā:

Šķeperu strautiņš ir ne īpaši sena meliorācijas grāvja noteka stāvajā Abavas ielejā – iespējams, šai mazajai upītei ir arī cits nosaukums, taču rakstā ir izmantots strautam tuvāko māju nosaukums. Abavas ieleja šajā vietā sasniedz 50 metru dziļumu un Šķeperu strautiņš lielāko daļu no šiem piecdesmit metriem pieveic aptuveni 340 metrus garā posmā. Strautiņa ūdens spēks stāvkrastā ir aizskalojis augsnes kārtu un pār atsegtajiem devona laikmeta iežiem izveidojis trīs ūdenskritumu kāples.

Pirmā no šīm kāplēm ir arī augstākā. Šis 1,7 metrus augstais ūdenskritums atrodas ap 160 m lejpus Sabiles-Matkules ceļam.
Aizaugušajā gravā vērojamas ne tās labākās civilizācijas izpausmes – te ir ne mazums atkritumu un strautiņa ūdens, šķiet, ir piesārņots. Arī ūdenskrituma klintis klāj aļģes un blīva krūmu sakņu kārta. Visdrīzāk, sakopjot šo vietu un attīrot strauta ūdeni no organiskā piesārņojuma, skatam atklātos glīts ūdenskritums.

Ūdenskritumu 2025. gada 29. jūnijā apzināja šī rakstiņa autors.

Ap 90-100 metrus zemāk pa straumi atrodamas nākamās divas kāples – Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi.

233 | 01-07-2025

Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā: