Jēkabnieku kapos atrodas viens no neparastākajiem senāku laiku akmens pieminekļiem Latvijā – lielākais un greznākais zināmais akmens riņķa krusts valstī. Tas rūpīgi izkalts no dolomīta plātnes un rotāts ar bagātīgu ornamentiku un senatnīgu uzrakstu vācu valodā.

Paši Jēkabnieku kapi ir viena no daudzajām Latvijas lauku kapsētām. Lielākā daļa apbedījumu šeit veikti 20. gadsimtā, bet senākie – 19. gadsimta beigās. Tomēr riņķa krusts ir ievērojami senāks par kapsētu. Agrāk šo vietu dēvēja par Krustkalnu kapiem, un, visticamāk, tieši šis iespaidīgais piemineklis devis tiem agrāko nosaukumu.

Latvijā saglabājušies tikai daži akmens riņķa krusti, taču Jēkabnieku riņķa krusts ir gan lielākais, gan mākslinieciski izsmalcinātākais no tiem. Iespējams, tieši senā akmeņkaļa meistarība kļuvusi par galveno iemeslu, kādēļ šis piemineklis gadsimtu gaitā ticis saudzīgi saglabāts.

Krusta augstums ir 2,02 metri. Tas izkalts no 18 centimetrus biezas dolomīta plātnes. Riņķa diametrs sasniedz 63 centimetrus, un tas bagātīgi rotāts ar reljefām detaļām. Riņķa centrā ir mazāks 14 centimetru diametra aplis ar vēl vienu reljefu krustu.

Krusta apakšdaļa pakāpeniski kļūst platāka. Iespējams, sākotnēji tas zemē bijis ierakts dziļāk nekā redzams mūsdienās.

Krusta apakšējā daļā 97 centimetrus augstā laukumā iecirsts 13 rindu uzraksts vācu valodā. Burtu formas raksturīgas 16.–17. gadsimtam.

UNSER. RIC
HTER. BU
RCC VND A
DVOCAT IST:
DERO GETRE
WER HER:V
AGONAT. IEV
SVS CHRIS
TVS GOTTES
LAM. DER VOR
VNS STARB A
M CREVTZES
STAM.

Ļoti aptuveni tulkojot latviešu valodā, teksts vēsta: “Mūsu soģis, pils un aizstāvis ir uzticamais Kunga Dēls Jēzus Kristus, Dieva Jērs, kurš par mums mira pie krusta koka.”

Pieminekļa otra puse atstāta pilnīgi neapstrādāta. Šis askētiskais aizmugures veidols krasi kontrastē ar rūpīgi izstrādāto priekšpusi.

Sākotnēji krusta priekšpuse bijusi koši sarkanā krāsā, bet uzraksta burti izcelti zilā krāsā. Krāsojuma paliekas uz akmens saskatāmas vēl mūsdienās.

Diemžēl precīzs krusta izgatavošanas laiks nav zināms. Iespējams, tas tapis jau 16. gadsimta beigās, tomēr ticamāk, ka piemineklis veidots 17. gadsimta sākumā, Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā.

Šis vērtīgais kultūras piemineklis rakstītajos avotos minēts jau 1886. gadā. Jēkabnieku pagasta kanceleja 1933. gadā Pieminekļu valdei ziņoja, ka sasvērušā krusta pamatne nostiprināta ar cementa un grants maisījumu. Uz šī pamata krusts stāv joprojām.

Izmantotie avoti

1. A. Caune. Riņķa krusti Latvijā. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.

481 | 24-07-2026

Lielākais klinšu atsegums Vilces krastos atrodas upes labajā krastā starp Rukūzes un Igates ietekām. Šeit redzamas līdz 3 metrus augstas klintis, kas atsegtas apmēram 25 metrus garā posmā, atseguma lejasdaļai nolaižoties līdz upes līmenim.

Šeit atsedzas devona perioda Mūru svītas ieži — daudzkrāsains dolomīts­milšakmens, māla un aleirolīta slānīšu “pīrāgs”.

2024. gada jūlija vētra šajā vietā ir izveidojusi iespaidīgu vējgāzi — mežs te izskatās kā nopļauts. Kritušie koki sedz arī klintis, un no pretējā krasta tās pat nevar pamanīt.

370 | 05-01-2026

Lejpus Vilces ūdensdzirnavu dambim Vilces labais krasts veido stāvu krauju. Kraujā vietām atsedzas līdz 1 m augsti dolomīta slāņi. Atsegumi ir necili, pārsvarā klāti ar nobirām.

Vilces gultnē redzamas dolomīta šķembas.

369 | 05-01-2026

Lielmātes avotiņš atrodas skaistajā Vilces dabas parkā. Līdz nelielajam avotiņam ir izbūvēta koka laipa. Pats avots ir kaptēts (t. i., ievadīts caurulē) un ieplūst nelielā akā, no kuras ūdens tek tālāk uz līdzās esošo Vilces upi. Virs avotiņa ir uzbūvēta nojume.

Nosaukums, iespējams, saistīts ar līdzās esošo Lielmātes (arī Cienmātes) pļavu — nostāsti vēsta, ka kundze šeit sauļojusies vienā kreklā. Šķiet, tas ir bijis kas neaizmirstams.

368 | 05-01-2026

Visdrīzāk agrāk klinšu atsegums pie Terēniem ir bijis iespaidīgāks, taču laika gaitā to ir pārklājušas stāvā krasta nobiras.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies neliela klints, kas ir tikai aptuveni 1 m plata un 1 m augsta, kā arī daži citi neizteikti, ar nobirām klāti atsegumi.

Daudz izteiksmīgāks Mūru svītas atsegums – Ķurbju klintis – atrodas tajā pašā Svētes labajā krastā, vienu līkumu augstāk pa straumi.

357 | 30-12-2025

Straujajā Svētes upes posmā starp Lielberķenes un Mūrmuižas dzirnavām upes krastos atrodas klintis. Agrāk šeit klinšu bijis vairāk, bet mūsdienās saskatāmas trīs: Svētes atsegums pie Cielaviņām, Ķurbju klintis un neliels atsegums pie Terēniem.

Ir ziņas, ka agrāk atsegumi bijuši arī pie Žukļiem un Mūrmuižas dzirnavām, taču tagad stāvajos upes krastos tos vairs nevar saskatīt — visticamāk, klintis pamazām pārklājušas nobiras.

Šīm klintīm ir zinātniska vērtība: izcilais ģeologs Pēteris Liepiņš, izdalot devona perioda Mūru svītu (nosaukta Mūrmuižas dzirnavu vārdā), šos atsegumus uzskatīja par tipisko Mūru svītas atsegumu — stratotipu. Vēlāk par vēl izteiksmīgāku šīs svītas iežu atsegumu tika atzīts Omiķu atsegums Šķēdes krastā (L. Savvaitova, 1977).

Ķurbju klintis ir iespaidīgākās klintis Svētes krastos. Visizteiksmīgākā ir klinšu sākuma daļa — te tās atrodas tuvu upei un sasniedz aptuveni 3,5 metru augstumu. Atsegtajās klintīs labi saskatāmas interesantas slāņkopas — katrā slāņkopā slānīšiem ir atšķirīgs kritums.

Klintis ar pārtraukumiem turpinās aptuveni 170 metru garumā.

356 | 30-12-2025

Netālu no Rukūzes atseguma, bet jau citas upes krastā, atrodas vēl viens devona perioda Mūru svītas atsegums – Nāriņas klints.

Mūsdienās šo atsegumu ir gandrīz neiespējami saskatīt, lai gan tas atrodas iepretī populāram tūrisma objektam – Vilces taku Zaķu pļavai. Atsegums ir ieaudzis krūmos un nobrucis līdz pavisam nelielam augstumam. Šeit atsedzas Latvijā samērā reti sastopami devona perioda ieži – Mūru svītas dolomītsmilšakmens.

Šķiet, ka agrākos laikos Nāriņas klints ir bijusi krietni iespaidīgāka. Saskaņā ar nostāstiem pie klints, Vilces upītes krastā, audzis nolīcis vītols. Uz klints tieši pusnaktī esot sēdējusi nāra, sērojot par pagātni. Tas, kurš nāru uzmodināšot, būšot laimīgākais cilvēks pasaulē.

Ap 250-300 metrus lejāk pa straumi atrodas nākamās klintis – jau krietni vien iespaidīgākais Vilces lielais atsegums.

354 | 27-12-2025

Starp Vilci un Ziedkalni atrodas virkne devona perioda Mūru svītas atsegumu – ainaviskas, interesantas klintis, kuras veidotas no samērā cieta ieža – dolomītsmilšakmens.

Viena no tām atrodas nelielās Rukūzes upītes kreisajā krastā, netālu no upītes ietekas Svētē. Mūsdienās (2025. gadā) nelielā, līdz 2 metrus augstā klints ir ieaugusi krūmājā, tomēr agrāk tā bija labāk redzama no takas, kas ved gar Rukūzes upīti.

Klintī ir vairāki dažus gadu desmitus veci uzraksti, kā arī daudz mazu caurumiņu – vientuļo bišu un lapseņu aliņu. Nelielā klints šiem kukaiņiem ir ļoti nozīmīga dzīves vide.

Ap 100 metrus tālāk, jau Vilces krastā atrodas nākamais atsegums – aizaugusī Nāriņas klints.

306 | 5-11-2025

Zemgales dienvidu daļā upju krastos var atrast ne mazumu klinšu. Arī Svētes krastos ir vismaz trīs klinšu atsegumi Latvijā un interesants avotkaļķu atsegum Lietuvā. Pastāv pat hipotēze, ka Lietuvā, Žagares centrā līdz 19. gadsimtam uz Svētes esot bijis liels ūdenskritums.

Latvijā krāšņākais Svētes upes posms ir starp Lielberķeni un Mūrmuižu. Šeit upes krastos ir vairākas skaistas klintis, kurās ir atsegts Mūru svītas dolomītsmilšakmens.

Viena no šīm klintīm ir atsegums dienvidos no Cielaviņām, iepretī Ķurbēm. Ķurbēs pašā 20. gadsimta sākumā esot dzīvojis rakstnieka Mārtiņa Zīverta tēvs.

Tomēr arī klints pie Cielaviņām ir ainaviska. Cietais, dolomītu saturošais smilšakmens te ir izveidojis pārkari. Iezis veido tādus kā plauktiņus: ir smilšakmens kārtas, kuras satur mazāk dolomīta un, attiecīgi, ir trauslākas un vairāk atkāpušās, savukārt ar dolomīta cementu bagātākās kārtas ir noturīgākas.

Rūpīgi pētot šīs klintis, pastāv iespēja atrast arī devona perioda jūras radību, piemēram, pleckāju Cyrtospirifer sp. pārakmeņojumus, tomēr šeit tie ir reti.

Lejpus Ķurbēm Svētes labajā krastā ir iespaidīgākas klintis – Ķurbju klintis.

298 | 23-10-2025