Wondermondo 🢖 Raksti 🢖 Latvijas ūdenskritumi
Raksti
Latvijas ūdenskritumi un krāces
S
Pamatdati
Latvijā atrodas vismaz 83 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
Saturs
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Ūdenskritumiem bagātākā Baltijas valsts
Tas šķiet pat nedaudz savādi – bet Latvijā ūdenskritumu tiešām ir vairāk nekā Igaunijā. Nav šaubu: Igaunijas dižākie ūdenskritumi pārspēj Latvijas ūdenskritumus gan augstumā (26-28 metrus augstais Valastes ūdenskritums), gan ūdens daudzumā (Narvas ūdenskritumi pēc ūdens daudzuma būtu vieni no lielākajiem Eiropā…, ja vien tas tur tecētu). Daudzi Igaunijas ūdenskritumi ir ļoti skaisti un iespaidīgi, pārspējot bezmaz visus Latvijas ūdenskritumus jebkuros parametros. Ja ir iespēja – noteikti apskatiet!
Kopumā Igaunijā autors apzinājis 54 ūdenskritumus, kuru augstums pārsniedz 1 metru (jau kopš senākiem laikiem Igaunijā piemērots standarts). Toties Latvijā 1 metra augstumu pārsniedz vismaz 83 ūdenskritumi, taču, visdrīzāk, tādu ir vairāk.
Un kā ir Lietuvā? Līdz nesenam laikam šķita, ka Lietuvā vispār nav neviena īsta ūdenskrituma. Tagad Lietuvā ir apzināti divi ūdenskritumi: 1,5 m augstais Lielais Vilsas ūdenskritums un 1,1 m augstais Apakšējais Vilsas ūdenskritums.
Kas ir un kas NAV ūdenskritumi?
Vispārpieņemti ūdenskritumu standarti neeksistē. Ūdenskrituma definīcija ir apmēram šāda: tas ir spējš upes vai strauta kritums pāri kraujai vai slīpumam. Taču nav stingri noteikts, cik augstam un platam ir jābūt vismazākajam ūdenskritumam, cik lielam ūdens daudzumam tajā būtu jāplūst, cik dienas gadā tam “jādarbojas” un pār ko tieši būtu jākrīt pāri.
Tomēr, nebūtu interesanti par ūdenskritumu uzskatīt katru upes kritienu pāri straumē iekritušam kokam vai mākslīgam aizsprostam. Paskatoties uz krāšņajiem Islandes vai Norvēģijas ūdenskritumiem, vairs negribas lielīties arī ar 20 cm augstiem slieksnīšiem Latvijas meliorācijas grāvjos.
Autors piedāvā šādus Latvijas ūdenskritumu kritērijus:
- Augstums ir vismaz 1 metrs, kuru var veidot arī mazāku pakāpju summa līdz 20 metrus garā upes vai strauta posmā.
- Ūdenim ir jākrīt pāri pamatiežu slāņiem. Latvijā tādi ir pirmskvartāra ieži – dolomīts, smilšakmens, kā arī morēna, kūdra vai sapropelis. Neskaitās tādi kritumi, kuri ir izveidojušies pāri laukakmeņu krāvumiem, koku sanesumiem vai mākslīgi veidotiem šķēršļiem.
- Kritumam ir jābūt vertikālam vai ļoti stāvam (vairāk par 35 grādiem).
- Ūdenskritums var būt arī sezonāls, t.i. tas var plūst pat tikai dažas nedēļas gadā. Taču tad tajā ir jābūt saskatāmai ūdens straumei. Nederēs iedobe smilšakmens klintī, kurā ne reizi nav redzēta ūdens plūsma.
Liela daļa Baltijas, tajā skaitā Latvijas, ūdenskritumu nav pilnīgi dabiski. Baltijā augstāko – Valastes ūdenskritumu – izveidojis 19. gadsimta meliorācijas grāvis, krāšņais Septiņavotu Lielais ūdenskritums krīt pāri šūnakmens karjera kraujai un neparastais Staldzenes ūdenskritums ir izveidojies Ventspils ostas molu dēļ. Tomēr autors šos pieskaita īstiem ūdenskritumiem, jo tie atbilst kritērijiem.
Latvijā ir arī divi līdz nepazīšanai pārveidoti dabiskie ūdenskritumi: Alekšupītes ūdenskritums un Vaidavas Grūbe. Šos ūdenskritumus klāj cilvēka būves – dzirnavu (HES) dambji, taču, pēc tradīcijas, pieskaitām arī šos ūdenskritumus.
Īpašu vietu šajā uzskaitījumā ieņem staburagi – vietas, kur ūdens krīt pāri avotkaļķu veidojumiem. Latvijā ir samērā daudz staburagu, taču vairumā no tiem neveidojas īsti ūdenskritumi – avotu ūdens tajos nolīst pāri lēzenām pakāpēm. Tā drīzāk ir ūdens notecēšana pāri stāvai nogāzei nevis īsts ūdenskritums. Tomēr Raunas Staburags un vēl daži staburagi veido arī īstus ūdenskritumus.
Par sarakstu
Saraksts ir sadalīts šādās daļās:
- Pastāvīgie ūdenskritumi – ūdens tajos krīt gandrīz visu gadu. Tas var izsīkt sausākajās vasaras nedēļās.
- Sezonālie ūdenskritumi – ūdens straume tajos tek tikai brīžiem, dažos gadījumos – tikai dažas nedēļas gadā.
- Krāces – upes vai strauta kritumi, kuri ir zemāki par 1 metru, kritumi pāri laukakmens krāvumiem. Krāču saraksts vēl ne tuvu nav pilnīgs.
R3 | 14-11-2024
Šeit uzskaitītie Latvijas ūdenskritumi plūst lielāko gada daļu. Šādi ūdenskritumi parasti ir izveidojušies lielākās upēs, daļu ir izveidojuši avoti, kuri plūst jebkurā gadalaikā.
Pastāvīgo ūdenskritumu sarakstā šobrīd iekļauti 42 ūdenskritumi.
Nosaukums | Attēls | Novads, pagasts | Augstums (m) | Novērtējums | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Abavas Rumba | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,0 |
30,0 % |
30-35 m plats, otrs platākais ūdenskritums Latvijā. | |
Alekšupītes ūdenskritums | Kuldīgas novads, Kuldīga | 3,6 |
22,8 % |
Kopš 17.gs. pārveidots par dzirnavu dambi. | |
Beites kraujas ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 2,1 |
13,0 % |
2 lielākas un vairākas mazākas pakāpes. | |
Dančupītes ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 1,3 |
19,4 % |
Izveidojies nesen, mainīgs. | |
Daudas ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 2,4 |
30,3 % |
||
Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Cēsu novads, Vaives pagasts | 3,0 |
29,6 % |
||
Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Cēsu novads, Vaives pagasts | 1,2 |
28,7% |
||
Elciņu valka ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,1 |
21,2 % |
||
Glāžšķūņa Garais ūdenskritums | Ogres novads, Ogresgala pagasts | 1,3 |
21,0 % |
Vairākas pakāpes. | |
Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Cēsu novads, Līgatne | 3,6 |
22,7 % |
Trīs pakāpes. | |
Grūbas Lielais ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts, Ieriķi | 1,7 |
29,8 % |
||
Grūbas pirmais ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts, Ieriķi | 2,3 |
17,4 % |
Pārveidots par dambi, mākslīgi paaugstināts. | |
Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem | Limbažu novads, Staiceles pagasts | 1,5 |
16,9 % |
||
Īvandes rumba | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 2,0 |
29,9 % |
||
Jaunzemju avota ūdenskritums | Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts | 1,1 |
17,8 % |
Vertikāls ūdenskritums staburagā. | |
Jodupītes Lielais ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 2,6 |
26,4 % |
||
Jodupītes Mazais ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 1,2 |
18,4 % |
||
Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums | Ogres novads, Lielvārde | 1,8 |
24,6 % |
||
Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas | Siguldas novads, Krimuldas pagasts | 2,4 |
21,3 % |
||
Mazās Velnalas strauta ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 2,4 |
21,4 % |
||
Mīzalvalka ūdenskritums | Talsu novads, Dundagas pagasts | 1,0 |
18,6 % |
Izveidojies nesen. | |
Nurmižu ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 1,3 |
21,2 % |
||
Pazemes alas gravas ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 1,8 |
19,8 % |
Izveidojies nesen. | |
Pūču gravas ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 1,3 |
22,9 % |
||
Raunas Staburags | Smiltenes novads, Raunas pagasts | 3,0 |
33,2 % |
Staburags izveidojis klinti, pār kuru krīt avota strautiņi. | |
Rendas avota ūdenskritums | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 1,0 |
15,0 % |
||
Rītupītes ūdenskritums | Siguldas novads, Krimuldas pagasts | 5,3 |
18,6 % |
Divas pakāpes. | |
Sateseles gravas ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 1,7 |
19,3 % |
||
Saules ūdenskritums | Tukuma novads, Matkules pagasts | 1,8 |
24,8 % |
||
Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 1,0 |
21,5 % |
||
Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 7,5 |
34,0 % |
Krīt pār karjera malu kopš 20.gs. sākuma. | |
Skanstupītes ūdenskritums | Aizkraukles novads, Pļaviņas | 1,5 |
24,5 % |
Trīs pakāpes. | |
Staldzenes ūdenskritums | Ventspils | 2,4 |
33,6 % |
Baltijas mērogā unikāls, krīt pāri sapropelim. | |
Trejrumbiņa | Kuldīgas novads, Rumbas pagasts | 3,0 |
24,5 % |
Trīs pakāpes. | |
Vaidavas Grūbe | Smiltenes novads, Apes pagasts | 2,8 |
18,9 % |
Pārveidots par dzirnavu dambi 19.gs. vidū, paaugstināts. | |
Valdātu rumba | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 1,7 |
25,2 % |
||
Veģu ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,6 |
22,7 % |
||
Ventas rumba | Kuldīgas novads, Kuldīga | 2,0 |
50,1 % |
270-275 m plats, Eiropā platākais. | |
Virsaišu ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,7 |
25,6 % |
||
Zartapu ūdenskritums | Talsu novads, Dundagas pagasts | 2,2 |
28,1 % |
Izveidojies 20.gs. | |
Zarvalka lejas atzara ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,4 |
21,4 % |
No četriem Zarvalka ūdenskritumiem ar ūdeni bagātākais. | |
Ziedleju ūdenskritums | Siguldas novads, Inčukalna pagasts | 3,7 |
25,1 % |
Daļēji baro avots, tādēļ plūst lielāko daļu gada. |
Šeit uzskaitītie Latvijas ūdenskritumi plūst tikai brīžiem: dažus mēnešus vai pat dažas nedēļas gadā.
Sezonālo ūdenskritumu sarakstā šobrīd iekļauts 41 ūdenskritums, taču šādu ūdenskritumu ir daudz vairāk.
Nosaukums | Attēls | Novads, pagasts | Augstums (m) | Novērtējums | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Ātrā kalna ūdenskritums | Kuldīgas novads, Skrundas pagasts | 1,2 | ? | ||
Avota ūdenskritums pirms Odiņiem | Limbažu novads, Staiceles pagasts | 3,5 | ? | Vēl jāpārbauda. | |
Bezdelīgu klinšu ūdenskritums | Valmieras novads, Skaņkalnes pagasts | ? | ? | Vēl jāpārbauda. | |
Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 2,2 |
14,2 % |
||
Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 2,3 |
15,2 % |
||
Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 7,2 |
17,8 % |
Ziemā veido skaistu leduskritumu. | |
Gobdziņu gravas ūdenskritums | Kuldīgas novads, Skrundas pagasts | 2,3 |
21,2 % |
||
Jumpravmuižas parka ūdenskritums | Bauskas novads, Mežotnes pagasts | 2,3 |
22,7 % |
Neliels daudzums ūdens sūcas visu gadu, taču straume veidojas tikai dažas nedēļas gadā. | |
Jušu gravas ūdenskritums | Talsu novads, Dundagas pagasts | 2,3 |
21,0 % |
||
Kazu ieža ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 2,65 |
17,6 % |
||
Ķiparu kaskāde | Siguldas novads, Sigulda | 8,3 |
25,9 % |
Neliels daudzums ūdens sūcas visu gadu. | |
Krauju ūdenskritums | Talsu novads, Dundagas pagasts | 1 |
20,0 % |
||
Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums | Siguldas novads, Krimuldas pagasts | 5,5 |
26,4 % |
Ziemā veido milzu leduskritumu, kuram var apiet apkārt. | |
Krauļukalna pirmais ūdenskritums | Siguldas novads, Krimuldas pagasts | 6,5 |
17,1 % |
Ziemā veido skaistu leduskritumu. | |
Kuiķules skolas ūdenskritums | Limbažu novads, Salacgrīvas pagasts | 2,5 |
22,5 % |
Krīt tieši Svētupē. | |
Lēpenieku ūdenskritums | Kuldīgas novads, Skrundas pagasts | 2,2 |
24,4 % |
Atsedz klintis ar vienu no pasaules senāko četrkājaiņu pārakmeņojumiem. | |
Līču klinšu ūdenskritums | Cēsu novads, Liepas pagasts | 4,7 |
13,2 % |
Vāja ūdens plūsma. 2024. gadā lielu daļu ūdenskrituma aizsedz kritalas un augsnes noslīdenis. | |
Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 3,7 |
13,4 % |
Plūst reti, bet tad var būt ievērojams ūdens daudzums. | |
Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 5,5 |
12,5 % |
Pamazām pārtop par lēzenāku gravu, kļūst mazāk iespaidīgs. | |
Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 2,3 |
23,4 % |
||
Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Cēsu novads, Raiskuma pagasts | 3,8 |
16,9 % |
||
Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Cēsu novads, Raiskuma pagasts | 3,8 |
16,9 % |
||
Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 12 |
28,7 % |
Divas ap 6 m augstas kaskādes. | |
Mazās Kautraka gravas ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 4,5 |
24,7 % |
||
Mazrendas ūdenskritums | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 2,1 |
19,5 % |
Nav novērots, ka ūdens plūstu ar straumi. | |
Muižarāju klinšu ūdenskritums | Kuldīgas novads, Rumbas pagasts | ? | ? | ||
Omiķu gravas ūdenskritums | Kuldīgas novads, Vārmes pagasts | 3,5 |
27,5 % |
Plūst apmēram pusi no gada. | |
Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 5,5 |
14,0 % |
Nav novērots, ka ūdens kādreiz plūstu ar straumi. | |
Piķenes kraujas trešais ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 4,5 |
13,7 % |
Nav novērots, ka ūdens kādreiz plūstu ar straumi. | |
Raganu katla ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 2,7 |
14,0 % |
||
Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 5,0 |
20,3 % |
||
Sildruvu ūdenskritums | Ventspils novads, Zlēku pagasts | 3,0 |
23,9 % |
Krīt tieši Abavā. | |
Skujenieku ūdenskritums | Ogres novads, Rembates pagasts | 1,1 |
18,4 % |
Iespējams, pastāvīgs. | |
Sleņģu ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 2,4 |
22,2 % |
||
Sniķeru ūdenskritums | Ogres novads, Meņģeles pagasts | 1,2 | ? | Iespējams, krīt pāri morēnas vai starpleduslaikmeta organiskajiem nogulumiem. | |
Struņķu kaskāde | Cēsu novads, Līgatnes pagasts | 3,6 |
11,3 % |
Maz ūdens. Vairākas pakāpes, mainīgs. | |
Ūdenskritums pie Māras kambariem | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 1,2 |
16,9 % |
Agrāk bijis pat 3 m augsts. | |
Ūdenskritums pie Odiņiem | Limbažu novads, Staiceles pagasts | 3,5 | ? | Vēl jāpārbauda. | |
Ūdenskritums Zvīguļu klintīs | Limbažu novads, Ainažu pagasts | 4 |
24,2 % |
||
Zarvalka apakšējā atzara pirmais ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,6 |
10,6 % |
||
Zarvalka augšējais ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 1,4 |
17,1 % |
Lai arī ir diezgan liels, tomēr lielāko daļu gada – sauss. |
Šeit uzskaitītas dažas no izteiksmīgākajām krācēm Latvijā. Pie krācēm tiek pieskaitīti upju un strautu kritumi, kuri ir zemāki par 1 metru, kā arī izteiksmīgākie kritumi pāri laukakmeņu grēdām.
Krāču sarakstā šobrīd iekļauta 31 krāce, taču to ir daudz vairāk.
Nosaukums | Attēls | Novads, pagasts | Augstums (m) | Novērtējums | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) | Madonas novads, Ērgļu pagasts | 12 m 80 m garā posmā |
27 % |
||
Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 0,7 |
19,6 % |
Trīs kāplītes – 0,1, 0,3 un 0,3 m. | |
Billes krāce | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 0,4 |
20,9 % |
Augstākā kāple Amatā. | |
Brāžu krāces | Madonas novads, Ērgļu pagasts | 20 m 4 km posmā |
30,2 % |
||
Bukupes ūdenskritums (krāces) | Saldus novads, Zirņu pagasts | 0,9 |
19,1 % |
0,2, 0,2 un 0,5 m augstas kāples, pirmās divas neizteiksmīgas. | |
Dūkupju ūdenskritums (krāce) | Dienvidkurzemes novads, Otaņķu pagasts | 0,9 |
20,5 % |
Veidojies morēnas slānī. Agrāk bija pat 2,2 m augsts, taču pakāpeniski kļūst zemāks. | |
Ežurgas ūdenskritums (krāce) | Limbažu novads, Liepupes un Salacgrīvas pagasti | 0,5 |
17,0 % |
1990jos bija 1,5 m augsts, pakāpeniski izzūd. | |
Grūbas ceturtais ūdenskritums | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 0,9 |
19,0 % |
Beidzamais Grūbas – Ieriķupītes ūdenskritums, nesasniedz ūdenskrituma kritērijus. | |
Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Cēsu novads, Drabešu pagasts, Ieriķi | 0,5 |
11,5 % |
Atrodas starp diviem lielākiem ūdenskritumiem. | |
Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Talsu novads, Rojas pagasts | 0,6 |
24,1 % |
Kāpli uz pusēm pārdala sala. | |
Kalamecu ūdenskritums (krāce) | Smiltenes novads, Gaujienas pagasts | 0,6 |
23,4 % |
||
Kalnabeitu Staburaga ūdenskritums | Siguldas novads, Siguldas pagasts | 0,8 |
30,6 % |
Augošs, drīz var sasniegt ūdenskrituma parametrus. | |
Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Cēsu novads, Drabešu pagasts | 0,6 |
12,7 % |
Agrāk bijis pat 5 metrus augsts. | |
Ketleru ūdenskritums | Kuldīgas novads, Skrundas pagasts | 0,6 |
9,2 % |
Strauts tek lielāko gada daļu, tomēr kritumiņš ir ļoti necils. | |
Krievupes krācīte | Siguldas novads, Allažu pagasts | 0,2 |
8,4 % |
||
Labraga ūdenskritums (bijušais) | Dienvidkurzemes novads, Sakas pagasts | 0,3 |
6,5 % |
Neilga mūža ūdenskritums morēnas slānī, agrāk bija 1,8 m augsts, tagad (2024) atlikusi maza kāplīte. | |
Nāružas Velna grāvis | Ogres novads, Mazozolu pagasts un Madonas novads, Ērgļu pagasts | 5 m 60 m posmā |
26,3 % |
||
Oļupītes ūdenskritums (krāce) | Kuldīgas novads, Rendas pagasts | 0,6 |
26,7 % |
Pirms ūdenskrituma dolomīta plāksnē ir caurums, kurā iekrīt daļa no upes ūdens. | |
Pitragupes otrais ūdenskritumiņš | Talsu novads, Kolkas pagasts | 0,3 |
22,3 % |
Senāko iežu atsegums Latvijā. | |
Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš | Talsu novads, Kolkas pagasts | 0,3 |
7,1 % |
||
Riežupes ūdenskritums | Kuldīgas novads, Rumbas pagasts | 0,7 |
21,7 % |
Agrāk augstāk pa straumi bija 2 m augsts ūdenskritums. | |
Septiņavotu Augšējais ūdenskritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 0,8 |
19,1 % |
||
Septiņavotu Malējais kritums | Cēsu novads, Priekuļu pagasts | 0,8 |
16,0 % |
Avotkaļķu (staburaga) terase, pa vidu aug koki. | |
Sudmaļu ūdenskritums (krāce) | Talsu novads, Abavas pagasts | 0,9 |
22,7 % |
||
Urdziņas ūdenskritums | Saulkrastu novads, Sējas pagasts, Murjāņi | 0,6 |
9,3 % |
||
Vējupītes apakšējais ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 0,7 |
19,2 % |
||
Vējupītes augšējais ūdenskritums | Siguldas novads, Sigulda | 0,7 |
19,2 % |
||
Veldzes ūdenskritums | Kuldīgas novads, Rumbas pagasts | 0,7 |
18,2 % |
||
Vizlas lejteces krāces | Smiltenes novads, Virešu pagasts | 1,0 |
24,7 % |
Augstākā no sešām krācēm – ap 1 m, taču nav vertikāls kritums. | |
Zarvalka caurtekas ūdenskritums | Talsu novads, Abavas pagasts | 0,6 |
7,2 % |
||
Zviedrgrāvja ūdenskritums (krāce) | Talsu novads, Dundagas pagasts | 0,85 |
25,6 % |
Krāšņs, krāsains atsegums. |
Citi raksti
Lietuvas brīnumi
Izcilākie Lietuvas brīnumi ir koncentrēti tās lielākajās pilsētās – Viļņā un Kauņā. Īpaši interesantas ir baznīcas.
Eiropas brīnumi
Izcilākie Eiropas brīnumi ir krāšņās un milzu baznīcas, vēsturiskās pilsētas un Senās Romas un Grieķijas pieminekļi.
Igaunijas brīnumi
Interesantākie Igaunijas brīnumi ir Tallinas viduslaiku centrs un tajā esošās ēkas, kā arī dažādas viduslaiku pilis un baznīcas ārpus Tallinas.