Latvija
Latvijas dižakmeņu apzināšana ir salīdzinoši populāra (līdzīgi ir abās pārējās Baltijas valstīs) – šajā jomā pēdējās desmitgadēs vienmēr ir bijuši vairāki aizrautīgi entuziasti: vieni meklē liela izmēra akmeņus, bet tos pašus un vēl citus cilvēkus vēl jo vairāk saista kultūrvēsturisko akmeņu apzināšana (šī ir atsevišķa kategorija).
Akmeņu izcelsme, raksturīgie ieži
Visi Latvijas dižakmeņi šeit nonākuši pēdējā apledojuma laikā. Ledājs tos atlauza tagadējās Somijas un Baltijas jūras teritorijā, transportēja simtiem kilometru, pa ceļam noapaļoja un, kūstot, atstāja vietās, kur tas apstājās.
Gandrīz visi Latvijas dižakmeņi ir veidoti no magmatiskajiem (piemēram, granīta) vai metamorfajiem iežiem (piemēram, gneisa). Tomēr ir arī interesanti izņēmumi. Latvijas dienvidos vairākās vietās – Ruņupes ielejā Dienvidkurzemes novadā, Poguļankas ielejā Augšdaugavas novadā un Guščas ielejā Dagdas apkārtnē – sastopami lieli konglomerāta bluķi. Tos parasti neuzskata par dižakmeņiem, tomēr būtu vērts šos veidojumus detālāk apsekot. Vēl neparastāks ir Rudzīšu akmens – milzīgs kaļķakmens bluķis, kas apbrīnojamā kārtā izturējis ceļojumu ledājā no tagadējās Sāmsalas apkārtnes līdz Kuldīgas novadam.
Dižakmeņu aizsardzība
Latvijā dižakmeņu aizsardzībā ir īpaša pieeja. Valsts aizsardzībā automātiski nonāk jebkurš akmens, kura tilpums pārsniedz 10 m3, kā arī 10 metru plata teritorija ap to (sk. attiecīgos Ministru kabineta noteikumus). Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur aizsargājamo dižakmeņu saraksti ir fiksēti, Latvijā valsts aizsardzībā nonāk ikviens jaunatklāts dižakmens. Reizēm pietiek arī atsegt līdz tam zemē slēpušos akmens daļu, lai tas sasniegtu dižakmens izmērus.
Diemžēl pilns Latvijas dižakmeņu saraksts nav publicēts. Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” pašlaik pieejama informācija par aptuveni 120 dižakmeņiem, taču faktiski apzināto akmeņu ir vairākas reizes vairāk. Nav šaubu, ka zem augsnes, kā arī ezeros, upēs un Baltijas jūrā slēpjas vēl daudz līdz šim neatklātu dižakmeņu. Turklāt daļa jau zināmo akmeņu var izrādīties ievērojami lielāki, nekā redzams virszemē. Raksturīgs piemērs ir Cērpenes dižakmens – iespējams, mēs redzam tikai nelielu daļu no šī milža, bet zem zemes slēpjas… varbūt pats lielākais akmens Latvijā?
Zemāk uzskaitīti autoram zināmie desmit lielākie pašlaik apzinātie Latvijas akmeņi. Tomēr arī šis saraksts nav galīgs – nākotnē tas var būtiski mainīties, jo tiek atklāti jauni dižakmeņi un precizēti jau zināmo akmeņu izmēri.
01
Nīcgales Lielais akmens
29,7 %
Augšdaugavas novads, Nīcgales pagasts
170 m3
Lielākais zināmais akmens Latvijā. Rapakivi granīts. Milzu akmens ir labi noapaļots, tajā ap 1937. vai 1938. gadu iekalti pakāpieni. Ir ziņas, ka pie akmens zemē atrastas senlietas, tomēr nav pārliecinošu faktu vai nostāstu, ka tas būtu kalpojis par kulta objektu.
Garums 10,5 m, platums 10,4 m, augstums 3,5 m, apkārtmērs 31,1 m.
02
Radžu akmens
26,1 %
Jēkabpils novads, Jēkabpils
104 m3
Akmens atklāts 1970to gadu otrajā pusē, atrokot grunti karjerā. Pēc karjera appludināšanas daļa no akmens ir zem ūdens, tas pieejams tikai peldus vai tad, kad karjers aizsalis. Šis akmens ir atsegts pilnībā – tātad nākotnē to var apsteigt pat jau zināmi dižakmeņi, kuri ir iegrimuši zemē.
Garums 6,1 m, platums 6 m, augstums 4,6 m, apkārtmērs 19 m.
03
Velna skroderis (Auziņu Velnakmens)
29 %
Madonas novads, Praulienas pagasts
100 m3
Akmens patiesais izmērs tika apzināts 1982. gadā, kad tika taisnota Kujas upīte. Šo akmeni īpašu padara fakts, ka tas kalpo par balstu trošu tiltiņam pāri upei.
Garums 6,4 m, platums 6 m, augstums 4 m, apkārtmērs 20,2 m.
04
Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)
30 %
Talsu novads, Vandzenes pagasts
80 m3
Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas milzakmeņiem, milzīgs granīta bluķis neliela paugura galā. Visdrīzāk, akmens senatnē ir kalpojis arī par kulta vietu, tam ir īpaša loma arī mūsdienās – šeit regulāri pulcējas Tilgaļu dzimta.
Garums 7 m, platums 6,9 m, augstums 3,4 m, apkārtmērs 26 m.
05
Krauju jūrakmens
24 %
Limbažu novads, Salacgrīvas pagasts
67 m3
Lielākais zināmais jūrakmens Latvijā, atrodas ap 100 m no krasta un, līdz ar to, mazāk zināms un retāk fotografēts. Lielākā daļa no akmens ir zem ūdens.
Garums 6,2 m, platums 5,6 m, augstums 3,9 m.
06
Jušulejas dižakmens
26,9 %
Talsu novads, Dundagas pagasts
60 m3
Labi noapaļots granīta bluķis pie Baltijas ledus ezera senkrasta.
Garums 5,9 m, platums 5,1 m, augstums 2,9 m, apkārtmērs 18 m.
07
Kapsēdes dižakmens
29,3 %
Dienvidkurzemes novads, Medzes pagasts
60 m3 (trīs akmens daļu summa)
Arī šis akmens – metamorfizēts granosienīts – atrodas netālu Baltijas ledus ezera senkrasta. Saskaldīts, lielākās daļas tilpums ap 40 m3. Līdzās tika uzcelts dzelzceļš, tomēr, par laimi, akmens netika saskaldīts.
Garums 5,8 m, platums 3,5 m, augstums 4,3 m, apkārtmērs 16,5 m.
08
Vīndedžu karjera akmens
24,5 %
Alūksnes novads, Pededzes pagasts
52 m3
Šo akmeni atklāja 2010. gadā, to atrokot grants karjerā. Pēc atrakšanas akmens saplaisāja.
Garums 6,9 m, platums 5 m, augstums 3 m, apkārtmērs 20,3 m.
09
Zaķu akmens (Zaķupītes dižakmens)
25,7 %
Limbažu novads, Liepupes pagasts
47 m3 (visu akmens gabalu summa)
Arī šo akmeni atklāja 1962.-1965. gadā, to atrokot grants karjerā. Pēc atklāšanas mēģināja sadalīt kapu pieminekļiem.
Garums 5,6 m, platums 3,95 m, augstums 2,2 m, apkārtmērs 17,5 m.
10
Muižuļu dižakmens
28 %
Limbažu novads, Salacgrīvas pagasts
46 m3
Lai arī šis akmens ir “tikai” 10. vietā, tas ir viens no krāšņākajiem – akmeni klāj daudzveidīga augu sega, tajā skaitā retas sugas. Daļa no akmens ir zem zemes (tā tilpumā nav iekļauta).
Garums 7 m, platums 5,7 m, augstums 2,3 m, apkārtmērs 19,3 m.
Igaunija
Igaunijas dižakmeņi ir nesalīdzināmi lielāki un iespaidīgāki nekā Latvijas un Lietuvas lielākie dižakmeņi – aptuveni 35 akmeņi pārsniedz lielākā Lietuvas dižakmens tilpumu, bet ap 45 akmeņi – lielākā Latvijas dižakmens tilpumu. Tas nav pārsteidzoši, jo šo akmeņu izcelsmes vieta – Somijas kristāliskais vairogs – Igaunijai atrodas ievērojami tuvāk.
Tomēr gandrīz visi Igaunijas milzakmeņi (hiidrahn – akmeņi, kuru diametrs pārsniedz 10 m vai apkārtmērs ir lielāks par 25 m) koncentrējas šaurā joslā starp Baltijas jūru un Baltijas klinti – stāvkrastu virteni Igaunijas ziemeļos. Uzskata, ka ledājs nav spējis šos milzīgos akmens bluķus pārvietot pāri Baltijas klintij. Šādu milzakmeņu Igaunijā ir aptuveni 110–120.
Ar lielajiem akmeņiem Igaunijā saistās ievērojami vairāk nostāstu un tradīciju nekā pārējās Baltijas valstīs. Daži akmeņi senatnē izmantoti īpašos auglības un slidināšanās rituālos, citi kalpojuši par orientieriem jūrā vai pat par viltus bākām kuģu pievilināšanai krastā (piemēram, Ungru akmens).
Lielākā daļa Igaunijas dižakmeņu (aptuveni 80%) ir rapakivi – lielgraudaini granīti, kurus ledājs attransportējis no Somijas. Igaunijai ir raksturīgi arī milzīgi vietējā kaļķakmens bluķi, kas atdalījušies no Baltijas klints atsegumiem, taču tos par dižakmeņiem neuzskata. Īpaši dižakmeņi ir virkne brekčijas atlūzu, kurus pirms apmēram 470 miljoniem gadu radīja Neugrundas meteorīta trieciens – šādi veidojies arī Igaunijas lielākais akmens.
Lielākos Igaunijas akmeņus sāka aizsargāt jau 19. gadsimta beigās. Mūsdienās katram aizsargājamajam dižakmenim aizsardzības statuss tiek piešķirts ar atsevišķu nozares ministra lēmumu, t. i., katrs objekts tiek izvērtēts individuāli. Pašlaik valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 1000 dižakmeņu.
01
Todrikivi milzakmens (Toodrikivi hiidrahn)
34,3 %
Lēnes apriņķis, Lēnes-Nigulas pagasts
Ap 1200 m3
Akmens atrodas jūrā, zem ūdens ap 11 metru dziļumā. Pa retam (piemēram, 2004. gada vasarā) akmens virsotne atsedzas. Šo akmeni – brekčiju – veidojis Neugrundas meteorīts ordovika periodā. Lielākais Igaunijas akmens ar savu nosaukumu, lai gan tuvumā zem ūdens atrodas vēl lielāki akmens bluķi.
Augstums 11 m, apkārtmērs 54 m.
02
Ehalkivi akmens (Ehalkivi)
42,5 %
Rietumviru apriņķis, Viru-Nigulas pagasts
930 m3
Lielākais redzamais akmens Baltijā, izcils dabas piemineklis. Ledājs milzīgo pegmatīta granīta bluķi ir noapaļojis un tas kā milzu olis paceļas augstu virs jūras netālu no krasta.
Garums 16,6 m, platums 14,3 m, augstums 7,6 m, apkārtmērs 49,6 m.
03
Mūgas Kabelikivi akmens (Muuga Kabelikivi)
30,9 %
Harju apriņķis, Vīmsi pagasts
728 m3
Pašā Tallinas pievārtē esošais rapakivi akmens varētu būt pat lielāks par iepriekšējo akmeni, jo liela daļa šī milzakmens atrodas zem zemes. Iespējams, atpazīstamākais Igaunijas slīdakmens (liukivi) – sena rituālu norises vieta.
Garums 19,3 m, platums 14,9 m, augstums 6,4 m, apkārtmērs 58 m.
04
Majakivi akmens (Majakivi)
31,3 %
Harju apriņķis, Kūsalu pagasts
584 m3
Gigantisks migmatīta granīta bluķis, gandrīz viss akmens atrodas virs zemes. Atrodas piejūras mežā. Milzīgajā akmenī var uzkāpt pa kāpnēm.
Garums 15,1 m, platums 11 m, augstums 7 m, apkārtmērs 40,9 m.
05
Vaindlo milzakmens (Vaindloo hiidrahn)
32 %
Rietumviru apriņķis, Haljalas pagasts
480 m3
Samērā labi noapaļots rapakivi granīta gabals pie nomaļās Vaindlo salas krasta bezmaz Somu jūras līča vidū. Jūra pie akmens sasniedz 1,3 m dziļumu.
Garums 15,1 m, platums 10,1 m, augstums 7,7 m, apkārtmērs 38,6 m.
06
Rohunēmes akmens (Maisinīdi akmens) (Rohuneeme rändrahn)
32,8 %
Harju apriņķis, Vīmsi pagasts
397 m3
Ļoti iespaidīgs rapakivi granīta gabals netālu no Tallinas, piejūras mežā.
Garums 11,6 m, platums 10,5 m, augstums 6,6 m, apkārtmērs 33,1 m.
07
Arukilas milzakmens (Aruküla hiidrahn)
32,6 %
Harju apriņķis, Rāziku pagasts
360 m3
Vēl viens milzu rapakivi granīta bluķis netālu no Tallinas.
Garums 14,2 m, platums 8,4 m, augstums 6,2 m, apkārtmērs 34,4 m.
08
Painuvas dižakmens (Painuva rändrahn)
31,1 %
Harju apriņķis, Kūsalu pagasts
340 m3
Milzu jūrakmens, atrodas ap 100 metrus no krasta. Vietējo tradīciju norises vieta.
Garums 12,2 m, platums 11 m, augstums 5,2 m, apkārtmērs 34,1 m.
09
Ellandvahes akmens (Ellandvahe kivi)
30,7 %
Harju apriņķis, Jēlehtmes pagasts
332 m3
Šis rapakivi granīta akmens atrodas ne pārāk tālu no Jegalas ūdenskrituma.
Garums 12 m, platums 8,9 m, augstums 5,9 m, apkārtmērs 31,3 m.
10
Kukas akmens (Kukka kivi)
30,5 %
Harju apriņķis, Jēlehtmes pagasts
324 m3
Porfīra granīts, lielākais akmens Hījumā. Lielākā daļa akmens atrodas zem zemes, nav iekļauta tilpumā.
Garums 16 m, platums 11,3 m, augstums 3,9 m, apkārtmērs 42,1 m.
Lietuva
Lietuvieši jau izsenis ar lielu aizrautību ir atrakuši zemē iegrimušos dižakmeņus. Nereti vietās, kur sākotnēji virs zemes bija redzama vien neliela akmens spice, atklājušies gigantiski akmeņi. Rezultātā lielākais Lietuvas dižakmens ir lielāks par Latvijas lielāko dižakmeni, un arī pārējie pirmā desmitnieka akmeņi izmēru ziņā ir salīdzināmi ar Latvijas iespaidīgākajiem dižakmeņiem. Tas ir īpaši pārsteidzoši, jo līdz Lietuvai ledājam šie milzu akmeņi bija jāpārvieto pāri visai Igaunijas un Latvijas teritorijai. Tas ir vēl viens iemesls domāt, ka arī Latvijas lielāko dižakmeņu saraksts nākotnē varētu būtiski mainīties.
Šķiet, Lietuvā labāk saglabājusies arī kultūras saikne ar dižakmeņiem. Ar daudziem lielajiem akmeņiem saistās vairāk nostāstu, teiku un tradīciju nekā Latvijā. Iespējams, to daļēji var skaidrot ar to, ka Lietuvā pagānisma tradīcijas saglabājās ilgāk nekā Latvijā.
Lietuvā, līdzīgi kā Igaunijā, nav noteikts akmens izmērs, no kura tas automātiski iegūtu aizsargājama dabas pieminekļa statusu. Katru dižakmeni dabas mantojuma objektu reģistrā (gamtos paveldo objektai) iekļauj ar atsevišķu valsts vai pašvaldības lēmumu. Kopumā valsts un pašvaldību aizsardzībā atrodas aptuveni 100 dižakmeņu.
Desmit lielāko Lietuvas akmeņu tilpums aprēķināts īpašā valsts pētījumā.
01
Barstīču akmens (Poķes akmens) (Barstyčių akmuo)
31.6 %
Klaipēdas apriņķis, Skodas rajons
189,49 m3
Līdz 1956. gadam Poķes ciema iedzīvotāji varēja aplūkot tikai apmēram vienu kvadrātmetru no šī akmens virsmas. Trīs gadu laikā līdz 1959. gadam te tika atrakts lielākais zināmais akmens Lietuvā, ap to pat tika izveidots neliels parks.
Garums 13,25 m, platums 7,5 m, augstums 3,6 m.
02
Puntuks (Puntuka akmens) (Puntukas)
33,0 %
Utenas apriņķis, Anīkšču rajons
165,17 m3
Akmens atrodas pie Anīkšču koku galotņu dabas takas. Šis akmens ir cieši saistīts ar lietuviešu vēsturi 20. gadsimtā, tajā ir daudz iekalumu, tajā skaitā leģendāro lidotāju Darjusa un Ģirēna tēli. Šo tēlu tapšanas stāsts ir neparasts!
Garums 7,54 m, platums 7,34 m, augstums 5,7 m, apkārtmērs 21,39 m.
03
Kriautes akmens (Kriaučiaus akmuo)
28,4 %
Šauļu apriņķis, Ķelmes rajons
131,89 m3
Granītgneiss. Sākotnēji bija redzama tikai neliela akmens daļa, atrakšana uzsākta 1973. gadā, pārvietots uz tagadējo vietu 1989. gadā.
Garums 7,84 m, platums 7,65 m, augstums vairāk kā 4 m.
04
Moka akmens pie Vepriem (Mokas)
30,0 %
Viļņas apriņķis, Ukmerģes rajons
96,12 m3
Gneiss. Sens upurakmens, pie tā izrakumos atklātas upurējumu atliekas, pelni, koka stabu vietas. Līdzās akmens atlūza – Moka dēls.
Garums 8,5 m, platums 6,26 m, augstums 3,45 m, apkārtmērs 23,12 m.
05
Šilales kūlis (Šilalės kūlis)
29,0 %
Klaipēdas apriņķis, Skodas rajons
77,41 m3
Rapakivi granīts. Akmens atrodas žemaišu svētvietā, kura šeit darbojās līdz 17. gadsimtam, upurēšanas tradīcijas turpinājās līdz 19. gadsimtam. Agrāk bija redzama tikai augšdaļa, pilnībā atrakts 1970. gadā.
Garums 7,5 m, platums 5,4 m, augstums 3,7 m.
06
Vištītes akmens (Vištyčio akmuo)
29,7 %
Marijampoles apriņķis, Vilkavišķu rajons
70,66 m3
Granīts. Svētvieta, 18. gadsimtā transformēta par kristīgo svētvietu. Par akmeni daudz nostāstu.
Garums 7,1 m, platums 4,74 m, augstums 4,01 m.
07
Vosgeļu akmens (Vosgėlių akmuo)
27,6 %
Utenas apriņķis, Utenas rajons
67,05 m3
Gneiss. No akmens bija plānots izveidot pieminekli padomju funkcionāram, tomēr iesāktie darbi tika pārtraukti.
Garums 7,61 m, platums 5,21 m, augstums 3,23 m, apkārtmērs 18,55 m.
08
Lielais Dzūkijas akmens (Didysis Dzūkijos akmuo)
26,2 %
Alītas apriņķis, Alītas rajons
65,04 m3
Gneiss. Nostāstu vieta.
Garums 7,1 m, platums 4,58 m, augstums 3,82 m, apkārtmērs 18,03 m.
09
Švendubres Velna akmens (Švendubrės Velnio akmuo)
27,2 %
Alītas apriņķis, Druskininku pašvaldība
61,62 m3
Amfibolītu granītgneiss. Sens kultakmens, tajā iekaltas arī deviņas bedrītes. 1936. gadā akmenī ieurbts un uzstādīts metāla krusts.
Garums 6,29 m, platums 5,67 m, augstums 3,3 m, apkārtmērs 18,55 m.
10
Daubas kūlis (Daubos kūlis)
28,7 %
Klaipēdas apriņķis, Kretingas rajons
44,78 m3
Granīts. Vienīgais akmens šajā Lietuvas akmeņu sarakstā, kurš patiesībā ir lielāks – liela daļa akmens atrodas zem zemes. Akmenim ir 22 kvadrātmetrus liela virsma, arī iedobums. Sena tradīciju vieta, nostāsti par spokiem.
Garums 8,5 m, platums 6,5 m, augstums 1,9 m.
Citi raksti
Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem
Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.
Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.