Baltijas interesanto un neparasto vietu mājaslapa

Pēdējā ala Gaujas krastos ir Ņukšu Šaurā ala - dabiska, avota veidota ala, kura 1994. gadā bija 10,7 metrus gara.

Ņukšu Platā ala ir vidējā no trim alām - 2,8 metrus dziļa "istaba" smilšakmens iezī. Ala iekšpusē ir ap 4 metrus plata.

Starp Ņukšu plato alu un Liepas alu atrodas neliela ieplaka, kuru izveidojis Ņukšu dzelzsvots - neliels avotiņš ar raksturīgajiem rūsganajiem avota nogulumiem.

Beidzamie pamatiežu atsegumi Gaujas krastos ir Ņukšu atsegumi - nelieli Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.

Zem lielas liepas saknēm Ņukšu atsegumā ir izveidojusies ap 4 metrus gara ala - pirmā no trim alām šajās klintīs.

Lejpus Rīgas–Cēsu dzelzceļa tilta sākas arvien dziļākā Amatas senieleja ar neskaitāmiem dabas brīnumiem. Tomēr pirmais no tiem – Biržaku avots – atrodas vēl tieši pirms tilta.

Buļu Garā ala ir lielākā no trim Buļu ieža alām. 13 metrus garajai alai ir neparasti krāšņa ieeja.

Pirmā no trim Buļu ieža alām ir Buļu Mazā ala - viegli pieejama, 4,3 metrus dziļa, plaisai līdzīga ala.

Beidzamā no trim Buļu iežu alām ir Buļu Lielā ala. 11,3 metrus garā ala gan ir apskatāma tikai no pretējā krasta vai no upes, jo tā atrodas vertikālas smilšakmens klints ielokā.

Sētiķa ezera austrumu krastā atrodas teiksmainais Lina avots – viena no krāšņākajām un savdabīgākajām vietām šajā Lietuvas daļā.