Baltijas interesanto un neparasto vietu mājaslapa

Kropja kritene ir salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.

Ģeologu kritene sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī - dažas dienas pirms Lietuvā pieņemtās Ģeologu dienas. Kopš tā laika kritene ir vairākkārt paplašinājusies, tā ir līdz 5 m dziļa.

Lapsas ala ir izteiksmīga, 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri.

Kļavu kritene ir viena no daudzajām karsta kritenēm ap Karves alu. Šī kritene veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem, tā ir 6,7 m dziļa.

Netālu no slavenās Karves alas 1981. gada Lieldienās izveidojās jauna kritene. 6 metrus dziļo kriteni, attiecīgi, sauc par Lieldienu kriteni.

Dienvidaustrumos no slavenās Karves alas atrodas Ievas kritene - 5,8 metrus dziļa piltuves veida kritene, kurā redzams klinšu atsegums. Šeit zem nobirām slēpjas ieejas alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.

Jaroņa kritene izveidojās 1957. gada martā - sākotnēji kā dziļš caurums, kas laika gaitā paplašinājās, izveidojot tagad redzamo ezeru, kura diametrs ap 30 m.

Nebraukšu iezis ir negaidīti liela klints Strīķupes kreisajā krastā. Lielu daļu no ieža virsmas aizņem niša, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala.

Mazāk zināms Salacas krastu dabas piemineklis ir ap 27 metrus garā Ģendertu ala, no kuras iztek spēcīgs avots.

Pāris līkumus aiz Skaņākalna klints Salacas kreisajā krastā atrodas nākamā klints - Ģendertu atsegums.