Narvas ūdenskritumi

Apraksts

Narvas upe ir ūdeņiem bagātākā upe Igaunijā un trešā Baltijā pēc Daugavas un Nemunas. Lai arī upe ir tikai 77 kilometrus gara, tā izplūst no milzīgajiem Peipusa un Pleskavas ezeriem, upes baseins savāc ūdeni no 56 tūkstošu kvadrātkilometru teritorijas.

Un tieši uz šīs lielās upes ir izveidojies pamatīgs ūdenskritums! Ūdenskritumu divās daļās sadala prāvā Krenholmas sala, tādēļ tā nosaukums ir daudzskaitlī – Narvas ūdenskritumi.

Diemžēl, mūsdienās Narvas ūdens ir novadīts uz Narvas HES apmēram 600 metrus austrumos, Krievijas teritorijā. Senā Narvas gultne pārsvarā ir sausa. Plūdu laikā gan ūdens upē atgriežas un brīžiem ūdenskritumi atgūst savu agrāko spēku.

Divas ūdenskrituma puses

Ūdenskritumu augstums ir ap 6,5 metri. Rietumu puses ūdenskritums – Krenholmas ūdenskritums – ir ap 60 metrus plats, bet austrumu puses – Joalas ūdenskritums – ap 110 metrus plats. Apmēram puse no Joalas ūdenskrituma atrodas Krievijas teritorijā. Salīdzinoši iespaidīgāks ir Joalas ūdenskritums, uz kuru paveras arī labāks skats, jo īpaši no Krievijas puses.

Viens no Eiropas spēcīgākajiem ūdenskritumiem

Ja Narvas upe šeit joprojām tecētu, ik sekundi pāri ūdenskritumiem plūstu ap 350 – 400 kubikmetri ūdens – kādas 4-6 reizes vairāk, nekā, piemēram, Gaujā vai Ventā. Līdz ar to Narvas ūdenskritums būtu viens no spēcīgākajiem Eiropā. Vēl spēcīgāka plūsma ir tikai HES sakropļotajam Sarpas ūdenskritumam (Sarpsfossen) Norvēģijā (577 m³/s), līdzīgs spēks ir arī Reinas ūdenskritumam Šveicē (373 m³/s). Savukārt, lielākajos Islandes ūdenskritumos ir pāris reizes mazāk ūdens. Plūdu laikā ūdens daudzums bija vēl daudz lielāks – 1926. gada pavasarī ūdenskritumam pāri gāzās 1 960 kubikmetri ūdens sekundē.

Ūdenskrituma kanjons

Narvas upe ir salīdzinoši jauna: tā izveidojās pirms aptuveni 6 tūkstošiem gadu un, zemei pakāpeniski paceļoties, upes ūdens pakāpeniski izveidoja aizvien dziļāku ieleju. Ūdenskritums šo sešu gadu tūkstošu laikā ir atkāpies par vairāk nekā 2 kilometriem, aiz sevis atstājot līdz 20 metrus dziļu un 90-250 metrus platu kanjonu. Šī kanjona sākuma daļā, tuvāk pie jūras atrodas Narvas un Ivangorodas viduslaiku pilis – katra pils savā kanjona pusē.

Lejpus ūdenskritumam upes gultnē ir arī mazākas kāplītes, taču nevienas kāples augstums vairs nepārsniedz 1 metru.

Narvas ūdenskrituma kanjonā ir atsegtas ordovika perioda kaļķakmens klintis.

Vēsture

Neolīta apmetne

Cilvēki pie Narvas ūdenskrituma apmetās jau drīz pēc tā izveidošanās, pirms apmēram 6 tūkstošiem gadu. Parasti šādās vietās upē ir vairāk zivju – ir vairāk ko ēst! Senas apmetņu vietas ir arī pie vairākiem citiem lielajiem pasaules ūdenskritumiem. Arheologu atradumi senajās Narvas apmetnēs deva nosaukumu Narvas kultūrai – neolīta laikmeta Baltijas reģiona iedzīvotāju kultūrai, kura pastāvēja vairākus gadu tūkstošus līdz apmēram 1750 gadam pirms mūsu ēras.

Ūdenskritums devis Narvas vārdu

Upju nosaukumi parasti ir seni. Narvas nosaukumu mūsdienās interpretē kā vepsu valodas vārdu “slieksnis” – ūdenskritums ir devis nosaukumu visai upei! Nedaudzie atlikušie vepsi mūsdienās dzīvo krietni tālāk uz ziemeļaustrumiem, aiz Oņegas ezera, taču pie Narvas vēl līdz 1922. gadam eksistēja sens vepsu ciems – Vepsküla. Krievi šajā reģionā ir samērā neseni ienācēji – austrumos no Narvas vēl pirms dažiem gadsimtiem dzīvoja ižori un voti, vēlajos viduslaikos no pretējā jūras krasta pārcēlās arī ne mazums somu.

Igaunijas senākais nocietinātais pilskalns – Narva Joaoru pilskalns atrodas tieši Narvas pilsētā, ap 1,6 kilometrus lejpus ūdenskritumam. Nocietinājuma vaļņus tajā sāka veidot jau pirms aptuveni 3 tūkstošiem gadu.

Viduslaiku pilis ūdenskrituma kanjona krastos

Mūsdienu Narvas pilsēta izauga ap senajiem dāņu nocietinājumiem. Sākumā, 1220jos gados dāņi nocietinājumus būvēja pretējā, mūsdienu Krievijas krastā, bet pēc dažiem gadu desmitiem sāka tapt arī cietoksnis mūsdienu Igaunijas pusē. 1345. gadā Narva ieguva pilsētas tiesības. 1492. gadā sākās krievu Ivangorodas cietokšņa attīstība Krievijas krastā.

Ūdenskritums sākotnēji atradās ārpus pilsētas – skaistā zviedru laika baroka pilsētiņa izveidojās ziemeļos no Narvas pils un līdz 2. pasaules karam bija viena no lieliskākajām baroka laika liecībām šajā Eiropas daļā.

Krenholmas manufaktūra

Dzirnavas pie ūdenskrituma atradās jau senāk, taču 19. gadsimta beigās ūdens spēku sāka izmantot lielražošanai. Krenholmas salā, izmantojot ūdenskrituma spēku, varēja attīstīt Krenholmas manufaktūru – kokvilnas izstrādājumu ražotni, kurā strādāja līdz 10 000 cilvēku. 19. gadsimta beigās Narva bija lielāks ražošanas centrs nekā, piemēram, Tallina.

Vēsturisko Narvas centru gandrīz pilnībā iznīcināja padomju armijas bombardēšana 1944. gada martā un mūsdienās lielākais daudzums vēsturisku būvju ir saglabājies tieši industriālajos kvartālos ap Narvas ūdenskritumu. Šo pilsētas daļu var salīdzināt ar Liepājas Karostu – krāšņas, lielas ķieģeļu būves, no kurām, diemžēl, lielākā daļa ir pamestas. Pamestie industriālie kvartāli ap ūdenskritumu rada nomācošu ainu.

Ūdenskritums mūsdienās

1955. gadā tika realizēts jau vairākus gadu desmitus pirms tam iecerētais darbs – tika uzcelta Narvas HES (125 MW). Upe pa jaunu kanālu tika novirzīta uz HES, kas atrodas 600 metrus austrumos, Krievijas teritorijā.

Vēl salīdzinoši nesen Narvas ūdenskritumus aplūkot bija samērā vienkārši. Tagad (2024. gads) tiem brīvi piekļūt vairs nevar pat Krenholmas pusē – robeža ar Krieviju ir pārāk tuvu.

Līdz ar to viens no potenciāli krāšņākajiem Baltijas dabas pieminekļiem atrodas pamestu būvju ielenkumā, pārsvarā bez ūdens un… pat nav pieejams.

137 | 09-11-2024