Siguldas Mazā Velnala

10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.

Laņģu klintis

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.

Ērģeļu klinšu ūdenskritums

7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu.

Spriņģu iezis

Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.

Ančiņu Velna akmens

Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.

Līču klintis

Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas.

Tītmaņu iezis

Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.

Dolomītu krauja

Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.

Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens)

Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts.

Gobdziņu klintis

Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā.