Āžu stāvakmens

Āžu stāvakmens. 2024. gada jūlijs.

1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs – senatnē stāvus novietots akmens.

Slepkavakmens Slepkavkalvā

Slepkavkalva. 2025. gada aprīlis.

Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.

Markuzu grava

Markuzu grava. 2008. gada maijs.

Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš.

Jaunā Kalējala

Jaunā Kalējala. 2025. gada marts.

5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.

Līču aiza un ala

Līču aiza. 2024. gada novembris.

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Padambju bedrīšakmens

Padambju bedrīšakmens. 2021. gada augusts.

Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā – tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma.

Kubeseles ala

Kubeseles ala. 2025. gada marts.

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.

Runtiņupes ala (Saulstaru ala)

Runtiņupes ala un Saulstaru iezis. 2025. gada marts.

Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.