Līņu klinšu augšējais ūdenskritums

3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā.

Dzilnas ieža otrais ūdenskritums

Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums – ap 2,2 m.

Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums

Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums – ap 2,3 m.

Amatas krāces pie Kalna Smīdēm

Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos.

Pitragupes otrais ūdenskritumiņš

Skaista, neliela kāplīte Pitragupē. Tā ir 0,3 metrus augsta un 3,5 m plata, taču īpaši ainaviska, pateicoties apkārtējai ainavai.

Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš

Ap 0,3 metrus augsta un 4,4 m plata kāplīte – mazs ūdenskritumiņš pāri Narvas svītas smilšakmens slānim.

Ežurgas ūdenskritums (krāce)

Ap 0,5 metrus augsta krācīte – smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.

Vizlas lejteces krāces

Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta.

Krievupes krācīte

0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē.

Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums)

Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu.