Brīnumi pa teritorijām

Barstīču akmens (Poķes akmens)

Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.

Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots.

Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri.

Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis.

Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums – 4,7 m.

Šajā rakstā ir uzskaitīti visi autora apzinātie Latvijas ūdenskritumi.

5,5 metrus augsts ūdenskritums pāri smilšakmens klintij. Maz ūdens.

Apmēram 4-5 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums netālu no Lielās Velnalas. Maz ūdens. Līdzās ūdenskritumam klintī acij līdzīga niša.

Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums – 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas.

Ar Krenholmas salu pārdalīts ūdenskritums Narvas upē. Austrumu puses ūdenskritums ir 110 m plats, rietumu puses – ap 60 m plats, augstums – ap 6,5 m.