Melnais iezis

Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos – ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums.
Līņu klinšu avots

Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā.
Līņu klintis

Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi.
Ezerskolas Upurakmens

Mūsdienu kulta vieta – plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā.
Rozulas ala

Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī.
Kadaru bedrīšakmens (Kadarų akmuo)
Neparasts kultūrvēsturiskais akmens. 6,7 m garajā dižakmenī ir iekaltas ap 30 bedrītes un vairāki simboli.
Bārbeles sērūdeņraža avots

Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Simtēnu gravas dzelzsavoti

Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm.
Kužu ala un avots

Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots.
Rozentāla akmens

Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās.
