Vahtrepas klints (Vahtrepa pank)

Vienīgā lielā klints Hījumā salā. Līdz 10 m augsto un 400-500 m garo klinti veido silūra perioda kaļķakmens.

Klūnu ala un avots

3,3 m gara, šaura ala Skujaines krastā, vidējā Klūnu atsegumā. Iespējams, vienīgā dabiskā Zemgales ala.

Klūnu pirmā atseguma avots

Neliels avotiņš, kas iztek tuvu Skujaines upes līmenim no Tērvetes svītas dolomītmerģeļa, veidojot nelielu nišu.

Kučgala avots (Kučgalio šaltinis)

Mākslīgi veidots avots, kurš esot radies 1946-1948. gadā, meklējot naftu. Līdz šai dienai te no urbuma izplūst liels daudzums ūdens.

Empagu avots

Izteiksmīgs, spēcīgs mutuļavots – kāpjošais avots, kura gultnē vienmēr mutuļo smiltis. Kultūrvēsturisks piemineklis.

Valnazars (Velnezers)

Ainavisks, 1,9 ha liels ezeriņš. Dzidrajam ūdenim ir zilganzaļa nokrāsa. Nostāstu vieta.

Kukas akmens (Kukka kivi)

Desmitais lielākais akmens Igaunijā un Baltijā. Tilpums – 324 m3, apkārtmērs 42,1 m., augstums sasniedz 3,9 m.

Lielākie Baltijas akmeņi

Lielākie Baltijas akmeņi – pa desmit lielākajiem akmeņiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Rundānu Valna dūbe (Rundēnu Velna dobe)

Iespaidīga, līdz 13,6 m dziļa ieplaka ar ļoti stāvām malām. Veidojusies, kūstot ledājam.

Opuļu svētavots

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.