Ančiņu Velna akmens
Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens)
Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts.
Lielais Lauču akmens
Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums – 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus
Velnapils ala (Velniapilio olą)
Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Rohunēmes akmens
Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums – 6,6 metri, tilpums – ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs.
Jušulejas dižakmens
Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri.
Karves ala (Govs ala)
12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Ausjutišķu konglomerāts
Divi lieli dabiska betona – konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
Ehalkivi akmens
Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums – 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta.
Barstīču akmens (Poķes akmens)
Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.