Runtiņupes ala (Saulstaru ala)

Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.

Saulstaru iezis

Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala.

Runtiņupes Lielais akmens

Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.

Runtiņa avots

Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens.

Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti)

Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni.

Puntuks (Puntuka akmens)

Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums – 5,7 m, garums 7,54 m un platums – 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.

Kalējala (Kalēja ala)

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Siguldas Mazā Velnala

10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.

Laņģu klintis

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.

Ērģeļu klinšu ūdenskritums

7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu.