Stupeļu pilskalna akmens

Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums – 6,8 metri.

Vadakstes valdnieks

Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.

Kapsēdes Rudais akmens

Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.

Rojas otrais Saules akmens

Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva.

Zibeņdambja Saules akmens

Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi.

Āžu stāvakmens

1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs – senatnē stāvus novietots akmens.

Slepkavakmens Slepkavkalvā

Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.

Padambju bedrīšakmens

Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā – tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma.

Kubeseles ala

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.

Runtiņupes Lielais akmens

Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.