Rogāļu akmens

Rogāļu akmens. 2025. gada septembris.

Liels viborgīta – granīta paveida – bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m.

Kraukļu aiza

Kraukļu aiza. 2024. gada jūnijs.

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.

Ventkalnu bedrīšakmens

Ventkalnu bedrīšakmens. 2025. gada septembris.

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.

Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.

Meļķitāru Muldakmens

Meļķitāru Muldakmens. 2025. gada septembris.

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.

Laupītāju ala un Māras avotiņš

Laupītāju ala. 2023. gada maijs.

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.

Mērsraga Velna akmens

Mērsraga Velna akmens. 2024. gada aprīlis.

Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri – virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta.

Slepkavakmens Slepkavkalvā

Slepkavkalva. 2025. gada aprīlis.

Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.

Kubeseles ala

Kubeseles ala. 2025. gada marts.

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.