Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)

Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Slepkavakmens Slepkavkalvā

Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.
Kubeseles ala

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.
Runtiņupes Lielais akmens

Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.
Puntuks (Puntuka akmens)

Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums – 5,7 m, garums 7,54 m un platums – 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Meriones avots un klints

Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta.
Truikinu avots (Šmita avots)

Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits – 11,81 litri sekundē.
Velnapils ala (Velniapilio olą)

Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Ilumetsas meteorītu krāteri

Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais – 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu.
Barstīču akmens (Poķes akmens)

Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
