Kubeseles ala
Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.
Runtiņupes Lielais akmens
Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.
Puntuks (Puntuka akmens)
Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums – 5,7 m, garums 7,54 m un platums – 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Ančiņu Velna akmens
Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Meriones avots un klints
Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta.
Truikinu avots (Šmita avots)
Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits – 11,81 litri sekundē.
Lielā Taevaskoda
Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā – līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta.
Velnapils ala (Velniapilio olą)
Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Ilumetsas meteorītu krāteri
Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais – 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu.
Barstīču akmens (Poķes akmens)
Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.