Kaives ozols

Dižkoku meklējumi

Ne mazumam cilvēku Latvijā vaļasprieks ir dižkoku meklēšana. Gan valsts informācijas sistēmās, gan entuziastu datubāzēs ir reģistrēti tūkstošiem dižkoku.

Pēc apkārtmēra lielākie Latvijā augošie koki ir parastie ozoli, lai gan šajā jomā ir sīva konkurence ar vītoliem. Vairāki ozoli pārsniedz 9 metru apkārtmēru: tie ir Kaņepu ozols (9,82 m), Rīgzemju ozols (9,64 m), Dambju ozols (9,48 m), un Sējas ozols (9,15 m).

Tomēr tikai viens ozols Baltijā pārsniedz 10 m apkārtmēru – tas ir Tukuma novadā atrodamais Kaives ozols.

Kaives ozols joprojām aug

20. gadsimtā Latvijā aizsākās valstī lielāko koku meklējumi un jau no šo meklējumu pirmsākumiem bija zināms par Kaives ozolu – jau tolaik tas bija viens no lielākajiem kokiem Latvijā. Ap 1924. gadu koka apkārtmērs bija aptuveni 8,5 metri. Pirmais zināmais precīzais mērījums tika veikts 1974. gadā: apkārtmērs bija 9,35 m. Kopš tā laika koka apkārtmērs ir pamatīgi palielinājies: 1990. gadā tas pārsniedza 10 metrus un 2019. gada 31. decembrī (A. Opmanis, 1.) tika ziņots par 10,55 m apkārtmēru. Visi mērījumi veikti 1,3 m augstumā.

Apraksts

Latvijas dižākais ozols aug netālu no Kaives ciemata centra, starp viensētām, gleznainā pļavā. No attāluma koks nešķiet īpaši liels – un tas tiešām ir tikai kādus 18 m augsts. Ozola galotni 20. gadsimta 20. gados iznīcināja zibens, un 1990. gadā nolūza vairāki lieli zari.

Kopš tā laika Kaives ozols tiek rūpīgi un ar mīlestību kopts: lielākie zari ir atbalstīti, un milzīgo dobumu sedz glīti veidots jumts.

Koka vecumu vairs nevar noteikt – tam ir dobums un, līdz ar to, nav vairs iespējas saskaitīt gadskārtas. Daži ozoli Latvijā ir sasnieguši lielu izmēru jau viena gadsimta laikā, bet citi nekad neizaug līdz lieliem izmēriem: līdz ar to stumbra apkārtmērs par koka vecumu neko daudz neizsaka.

Kaives ozols ir iecienīts galamērķis, un cilvēki pie tā bieži atstāj mazus ziedojumus — monētas, zaros iesien dzijas pavedienus vai krāsainus auduma gabalus. Netālu atrodas neliela autostāvvieta un uz ozolu ved taka.

Dažkārt tiek pausts uzskats, ka Kaives ozols ir kalpojis par kāda pagāniska kulta svētvietu, taču tam nav pierādījumu. Tomēr, tā var būt patiesība – Latvijā ir ne mazums koku, kuri ir kalpojuši kā kulta vietas. 20. gadsimta sākumā ap ozolu rakušies mantrači, jo, atbilstoši vietējiem nostāstiem, zem ozola saknēm esot aprakstas 3 muciņas ar zeltu.

Izmantotie avoti

1. Diži koki. Kaives dižozols, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 6. maijā.

11 | 06-05-2024

Kaives ozols ir iekļauts šādā rakstā: