Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Igaunija 🢖 Sāremā apriņķis

Meteorītu krāteri 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas

Brīnumi

Kāli meteorīta krāteri

Galvenais Kāli meteorīta krāteris
Galvenais, lielākais Kāli meteorīta krāteris. / Siim Ainsaar, Wikimedia Commons / CC BY-SA 3.0

Pasaule  Pamatdati

Kāli meteorīta krāteri pieder pie jaunākajiem meteorītu krāteriem uz Zemes. Tie radās pirms aptuveni 4-7,6 tūkstošiem gadu un, visdrīzāk, šis viens no diviem – trim gadījumiem (līdz šim), kad liels meteorīts ir nokritis cilvēku apdzīvotā vietā.

46.6 %

Koordinātes
58.3728 Z 22.6694 A
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Igaunija, Sāremā apriņķis, Sāremā salas centrālā daļa, Kāli ciems
Meteorītu krāteri, Ezeri un upes, Aizvēsturiskās un senās svētnīcas, Nostāstu vietas
Nosaukums igauniski
Kaali kraater
Diametrs
110 m
Dziļums
16 m (neieskaitot 7 m augsto uzbērumu ap krāteri un 6 m dziļos nogulumus krātera ezera gultnē)
Vecums
˜ 4 000 – 7 600 gadi

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Vulkāna krāteris, karsta kritene vai… meteorīta krāteris?

Meteorīta atsegtie dolomīta slāņi Kāli krāterī
Meteorīta atsegtie dolomīta slāņi Kāli krāterī. / Mark A. Wilson, Wikimedia Commons, public domain

Vietējiem iedzīvotājiem neparastais, apaļais ezers Sāremā centrālajā daļā vienmēr bija labi zināms. Vairāki zinātnieki sākotnēji uzskatīja, ka ezeriņš atrodas vulkāna krāterī vai arī karsta kritenē, kura radusies, iebrūkot lielai alai.

1927. gadā šo ģeoloģijas mīklu uz Sāremā devās risināt ģeologs Ivans Reinvalds (1878 – 1941). Jau pirms ekspedīcijas Reinvalds neticēja, ka šeit varētu būt karsta kritene vai vulkāna krāteris un, ka, visdrīzāk, krāteri radījis meteorīta kritiens. 1935. gadā viņš Kāli meteorīta krāterī atrada nelielus meteorīta gabalus, bet 1937. gadā netālu no lielā krātera vēl divus mazākus krāterus. Līdz ar to bija pierādīts, ka Kāli krāteri ir izveidojis meteorīts.

Mūsdienās Kāli krāteris ir atzīts par vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Igaunijā. Krāteris ir iekļauts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (50 ha), pie tā ir izveidots arī tūrisma informācijas centrs.

Kāli krāterī mūsdienās atrodas ezers, kura diametrs, atkarībā no gadalaika, ir ap 30–60 m un dziļums: 1–6 m. Ūdens ezerā rodas no gruntsūdens avotiem un nokrišņiem. Krāteris tagad ir 16 m dziļš (ja neskaita sprādziena radīto atlūzu valni ap to), ezera gultnē ir līdz 6 m biezs nogulumu slānis. Krātera sienās ir redzami sprādzienā uz augšu izvērsti dolomīta bluķi.

Kosmiskā katastrofa

Neolīta laikmetā, pirms vairākiem gadu tūkstošiem tagadējā Sāremā norisinājās dramatiski notikumi, kuri līdz šai dienai atstājuši rētu salas idilliskajā lauku ainavā – krāteri.

Dažādas datēšanas metodes uzrāda atšķirīgus rezultātus, taču šobrīd lielākā daļa speciālistu uzskata, ka katastrofa notika pirms vairāk nekā 4000 gadiem, iespējams, pirms 7600 gadiem, t.i. 5600. gadā pirms mūsu ēras. Visticamāk, šajos laikos Sāremā un apkārtējās zemes (tajā skaitā, piemēram, Kurzeme) jau bija apdzīvotas. Jūras līmenis tolaik bija augstāks, taču Sāremā salas centrālā daļa jau bija virs toreizējās Litorīnas jūras līmeņa.

Meteorīta sprādziena radītais valnis ap Kāli meteorīta krāteri
Meteorīta sprādziena radītais valnis ap Kāli meteorīta krāteri. / Lars Plougmann, Flickr / CC BY-SA 2.0.

Toreiz, kādā ļoti sliktā dienā vai naktī šajā reģionā dzīvojošo cilvēku dzīve vienā sekundes daļā dramatiski mainījās, daudzi no viņiem, visdrīzāk, acumirklī gāja bojā.

Zemes atmosfēru Kāli meteorīts sasniedza ar ātrumu 15-45 km/s, tobrīd tā masa bija ap 400–1000 tonnas.

Atmosfēra gandrīz momentāni uzkarsēja meteorīta akmens masu, tas sāka palēnināties un iztvaikot. Aptuveni 5-10 km augstumā meteors sadalījās mazākos gabalos un pēc sekundes daļas šie gabali no ziemeļaustrumiem 45° leņķī ar 10-20 km/s ātrumu ietriecās Sāremā salas centrālajā daļā. Salīdzinājumam: lodes ātrums ir ap 0,2-0,3 km/s.

Lielāko krāteri radīja akmens gabals, kura diametrs bija vairāki metri, tas svēra aptuveni 20–80 tonnas.

Ģeoloģiskās sekas

Aizmirstiet par fantastikas filmām, kurās meteori atlido lēnītēm, ļaujot tos kārtīgi aplūkot, nobīties, teikt pēdējos vārdus un tā tālāk… Īstais meteors ieradās momentāni, acumirklī radot elli Zemes virsū.

Tajā brīdī notiekošo var salīdzināt ar lielu kodolsprādzienu.

Pārkarsētais meteorīts ieurbās dolomīta slāņos un tur ārkārtīgi straujā meteorīta vielas nobremzēšana acumirklī pārveidojās siltumā (šajā gadījumā “siltums” ir ļoti maigi teikts) un notika grandioza eksplozija. Meteorīta akmens masa iztvaikoja.

Līdz šim lielākais atrastais Kāli meteorīta gabals nav pat 40 gramus smags. Sāremā, Muhu salā un Rietumigaunijā mūsdienās var atrast nelielus šī meteorīta gabaliņus (iespējams, tie būtu atrodami arī Kurzemē). To Rietumigaunijas purvu slānīšos, kuri izgulsnējās pirms aptuveni 7600 gadiem, ir atrastas dabiska stikla lodītes.

Lielākā meteorīta spēks sadragāja vietējo silūra dolomīta slāni līdz 40–50 metru dziļumam. Izveidojās aptuveni 110 m plats un aptuveni 25 m dziļš krāteris, ap to uzmetot 3-7 m augstu atlūzu valni. Meteorīta eksplozija izmētāja ap 81 000 m³ dolomīta, lielu daļu no tā iztvaicējot un uz mirkli izveidojot ap 7–8 km augstu pārkarsētas plazmas kupolu.

Viens no mazajiem Kāli meteorīta krāteriem - krāteris Nr. 6
Viens no mazajiem Kāli meteorīta krāteriem – krāteris Nr. 6. / Lars Plougmann, Flickr / CC BY-SA 2.0

Citi, mazāki meteorīta gabali radīja mazākus krāterus, kuru diametrs ir no 12 līdz 40 m un dziļums no 1 līdz 4 m. Līdz šim līdz 1 km attālumā no galvenā krātera ir atrasti deviņi mazāki meteorītu krāteri. Visdrīzāk, pagātnē bija vairāk krāteru, taču tie tagad ir izzuduši.

Meteorīta trieciens Sāremā un tās tuvumā radīja ārkārtīgi spēcīgu zemestrīci, sprādziena uguns bumba iznīcināja visu ap 6 kilometru rādiusā.

Vēsturiskās sekas

Negaidītā katastrofa, visdrīzāk, daudzus momentāni nogalināja. Arī izdzīvojušajiem dzīve mainījās līdz nepazīšanai. Varam tikai mēģināt iztēloties, kā aizvēsturiskie cilvēki nemitīgi gaidīja nākamo briesmīgo triecienu no debesīm. Šādas katastrofas nav viegli aizmirst, cilvēki atcerējās šos notikumus daudzu paaudžu garumā, un pamazām šie vēstures notikumi pārvērtās par mitoloģiskiem notikumiem.

Krāteris un tā apkārtne sākotnēji bija neizturami karsti. Pamazām zeme atdzisa, bet šī trieciena rēta, visticamāk, gadsimtiem ilgi vietējiem iedzīvotājiem bija tabu. Kāli krāteris kļuva par kulta vietu.

Agrajā dzelzs laikmetā ap krāteri tika uzcelta akmens krāvuma siena. Siena bija 470 m gara, aptuveni 2 m augsta. Iespējams, aiz sienas no ziņkārīgām acīm tika slēpti kādi slepeni rituāli, taču – tie ir tikai minējumi, sienas celtniecības mērķis mums nav zināms.

Kāli ezera nogulumos ir atrasta sudraba kaklarota un rokassprādze, kuras radītas mūsu ēras 3.–5. gadsimtā. Ir atrasti arī daudzi mājdzīvnieku kauli – dzīvnieki ezerā tika upurēti pat 17. gadsimtā. Būtu vērts turpināt Kāli ezera nogulumu pētījumus – tie varētu sniegt pārsteidzošus atklājumus.

Igauņu, somu un skandināvu folklorā ir motīvi, kurus izcelsmi varētu saistīt ar meteorīta kritienu. Iespējams, ka par to vēsta pat grieķu folklora: stāsts par Faetonu – Saules dieva Hēlija dēlu – varētu būt balstīts uz stāstījumu par šo kataklizmu.

Informācijas avoti
  1. The Kaali meteorite craters. Saaremaa, Island of Baltic Sea. Izmantots 2023. gada 12. aprīlī.
  2. Anto Raukas, Kustav-Olimar Laigna. Height of the turbulent gas flow and transport distance of glassy spherules on the example of the Kaali impact, Estonia. Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Geology. September 2005.

5 | 02-05-2024

Pasaule Citi raksti

Viļņas vecpilsēta
Viļņas vecpilsēta. / Sami C, Flickr / CC BY 2.0

Lietuvas brīnumi

Izcilākie Lietuvas brīnumi ir koncentrēti tās lielākajās pilsētās – Viļņā un Kauņā. Īpaši interesantas ir baznīcas.

Pizas katedrāles laukums
Pizas katedrāles laukums / Makalu, Pixabay / CC0

Eiropas brīnumi

Izcilākie Eiropas brīnumi ir krāšņās un milzu baznīcas, vēsturiskās pilsētas un Senās Romas un Grieķijas pieminekļi.

Tallinas vecpilsēta no Olafa baznīcas torņa
Tallinas vecpilsēta no Olafa baznīcas torņa. / Ilya Dobrych, Flickr. CC BY-SA 2.0

Igaunijas brīnumi

Interesantākie Igaunijas brīnumi ir Tallinas viduslaiku centrs un tajā esošās ēkas, kā arī dažādas viduslaiku pilis un baznīcas ārpus Tallinas.

0 0 votes
Article Rating
Pierakstieties
Notify of
guest

0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments