Kāli meteorīta krāteri

Vulkāna krāteris, karsta kritene vai… meteorīta krāteris?

Vietējiem iedzīvotājiem neparastais, apaļais ezers Sāremā centrālajā daļā vienmēr bija labi zināms. Vairāki zinātnieki sākotnēji uzskatīja, ka ezeriņš atrodas vulkāna krāterī vai arī karsta kritenē, kura radusies, iebrūkot lielai alai.

1927. gadā šo ģeoloģijas mīklu uz Sāremā devās risināt ģeologs Ivans Reinvalds (1878 – 1941). Jau pirms ekspedīcijas Reinvalds neticēja, ka šeit varētu būt karsta kritene vai vulkāna krāteris un, ka, visdrīzāk, krāteri radījis meteorīta kritiens. 1935. gadā viņš Kāli meteorīta krāterī atrada nelielus meteorīta gabalus, bet 1937. gadā netālu no lielā krātera vēl divus mazākus krāterus. Līdz ar to bija pierādīts, ka Kāli krāteri ir izveidojis meteorīts.

Mūsdienās Kāli krāteris ir atzīts par vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Igaunijā. Krāteris ir iekļauts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (50 ha), pie tā ir izveidots arī tūrisma informācijas centrs.

Kāli krāterī mūsdienās atrodas ezers, kura diametrs, atkarībā no gadalaika, ir ap 30–60 m un dziļums: 1–6 m. Ūdens ezerā rodas no gruntsūdens avotiem un nokrišņiem. Krāteris tagad ir 16 m dziļš (ja neskaita sprādziena radīto atlūzu valni ap to), ezera gultnē ir līdz 6 m biezs nogulumu slānis. Krātera sienās ir redzami sprādzienā uz augšu izvērsti dolomīta bluķi.

Kosmiskā katastrofa

Neolīta laikmetā, pirms vairākiem gadu tūkstošiem tagadējā Sāremā norisinājās dramatiski notikumi, kuri līdz šai dienai atstājuši rētu salas idilliskajā lauku ainavā – krāteri.

Dažādas datēšanas metodes uzrāda atšķirīgus rezultātus, taču šobrīd lielākā daļa speciālistu uzskata, ka katastrofa notika pirms vairāk nekā 4000 gadiem, iespējams, pirms 7600 gadiem, t.i. 5600. gadā pirms mūsu ēras. Visticamāk, šajos laikos Sāremā un apkārtējās zemes (tajā skaitā, piemēram, Kurzeme) jau bija apdzīvotas. Jūras līmenis tolaik bija augstāks, taču Sāremā salas centrālā daļa jau bija virs toreizējās Litorīnas jūras līmeņa.

Toreiz, kādā ļoti sliktā dienā vai naktī šajā reģionā dzīvojošo cilvēku dzīve vienā sekundes daļā dramatiski mainījās, daudzi no viņiem, visdrīzāk, acumirklī gāja bojā.

Zemes atmosfēru Kāli meteorīts sasniedza ar ātrumu 15-45 km/s, tobrīd tā masa bija ap 400–1000 tonnas.

Atmosfēra gandrīz momentāni uzkarsēja meteorīta akmens masu, tas sāka palēnināties un iztvaikot. Aptuveni 5-10 km augstumā meteors sadalījās mazākos gabalos un pēc sekundes daļas šie gabali no ziemeļaustrumiem 45° leņķī ar 10-20 km/s ātrumu ietriecās Sāremā salas centrālajā daļā. Salīdzinājumam: lodes ātrums ir ap 0,2-0,3 km/s.

Lielāko krāteri radīja akmens gabals, kura diametrs bija vairāki metri, tas svēra aptuveni 20–80 tonnas.

Ģeoloģiskās sekas

Aizmirstiet par fantastikas filmām, kurās meteori atlido lēnītēm, ļaujot tos kārtīgi aplūkot, nobīties, teikt pēdējos vārdus un tā tālāk… Īstais meteors ieradās momentāni, acumirklī radot elli Zemes virsū.

Tajā brīdī notiekošo var salīdzināt ar lielu kodolsprādzienu.

Pārkarsētais meteorīts ieurbās dolomīta slāņos un tur ārkārtīgi straujā meteorīta vielas nobremzēšana acumirklī pārveidojās siltumā (šajā gadījumā “siltums” ir ļoti maigi teikts) un notika grandioza eksplozija. Meteorīta akmens masa iztvaikoja.

Līdz šim lielākais atrastais Kāli meteorīta gabals nav pat 40 gramus smags. Sāremā, Muhu salā un Rietumigaunijā mūsdienās var atrast nelielus šī meteorīta gabaliņus (iespējams, tie būtu atrodami arī Kurzemē). To Rietumigaunijas purvu slānīšos, kuri izgulsnējās pirms aptuveni 7600 gadiem, ir atrastas dabiska stikla lodītes.

Lielākā meteorīta spēks sadragāja vietējo silūra dolomīta slāni līdz 40–50 metru dziļumam. Izveidojās aptuveni 110 m plats un aptuveni 25 m dziļš krāteris, ap to uzmetot 3-7 m augstu atlūzu valni. Meteorīta eksplozija izmētāja ap 81 000 m³ dolomīta, lielu daļu no tā iztvaicējot un uz mirkli izveidojot ap 7–8 km augstu pārkarsētas plazmas kupolu.

Citi, mazāki meteorīta gabali radīja mazākus krāterus, kuru diametrs ir no 12 līdz 40 m un dziļums no 1 līdz 4 m. Līdz šim līdz 1 km attālumā no galvenā krātera ir atrasti deviņi mazāki meteorītu krāteri. Visdrīzāk, pagātnē bija vairāk krāteru, taču tie tagad ir izzuduši.

Meteorīta trieciens Sāremā un tās tuvumā radīja ārkārtīgi spēcīgu zemestrīci, sprādziena uguns bumba iznīcināja visu ap 6 kilometru rādiusā.

Vēsturiskās sekas

Negaidītā katastrofa, visdrīzāk, daudzus momentāni nogalināja. Arī izdzīvojušajiem dzīve mainījās līdz nepazīšanai. Varam tikai mēģināt iztēloties, kā aizvēsturiskie cilvēki nemitīgi gaidīja nākamo briesmīgo triecienu no debesīm. Šādas katastrofas nav viegli aizmirst, cilvēki atcerējās šos notikumus daudzu paaudžu garumā, un pamazām šie vēstures notikumi pārvērtās par mitoloģiskiem notikumiem.

Krāteris un tā apkārtne sākotnēji bija neizturami karsti. Pamazām zeme atdzisa, bet šī trieciena rēta, visticamāk, gadsimtiem ilgi vietējiem iedzīvotājiem bija tabu. Kāli krāteris kļuva par kulta vietu.

Agrajā dzelzs laikmetā ap krāteri tika uzcelta akmens krāvuma siena. Siena bija 470 m gara, aptuveni 2 m augsta. Iespējams, aiz sienas no ziņkārīgām acīm tika slēpti kādi slepeni rituāli, taču – tie ir tikai minējumi, sienas celtniecības mērķis mums nav zināms.

Kāli ezera nogulumos ir atrasta sudraba kaklarota un rokassprādze, kuras radītas mūsu ēras 3.–5. gadsimtā. Ir atrasti arī daudzi mājdzīvnieku kauli – dzīvnieki ezerā tika upurēti pat 17. gadsimtā. Būtu vērts turpināt Kāli ezera nogulumu pētījumus – tie varētu sniegt pārsteidzošus atklājumus.

Igauņu, somu un skandināvu folklorā ir motīvi, kurus izcelsmi varētu saistīt ar meteorīta kritienu. Iespējams, ka par to vēsta pat grieķu folklora: stāsts par Faetonu – Saules dieva Hēlija dēlu – varētu būt balstīts uz stāstījumu par šo kataklizmu.

Informācijas avoti

1. The Kaali meteorite craters. Saaremaa, Island of Baltic Sea. Izmantots 2023. gada 12. aprīlī.
2. Anto Raukas, Kustav-Olimar Laigna. Height of the turbulent gas flow and transport distance of glassy spherules on the example of the Kaali impact, Estonia. Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Geology. September 2005.

5 | 02-05-2024