Ķintu aka

Aka, kas būvēta no akmeņiem

Ķintu aka ir zemē iegrimusi aka, kas veidota no lieliem, taisnstūrveida akmens bluķiem. Akmeņi ir pietiekami precīzi apstrādāti, lai tie veidotu precīzu kvadrātu, kura malas ir 1,25 m garas. Katra aku veidojoša akmeņa tilpums vidēji ir ap 0,4–0,7 m³. Lielākie akmeņi atrodas augšā – to izmēri ir 1,93×0,74×0,47 m un 1,55x1x0,27 m, katrs no tiem sver aptuveni vienu tonnu. Dziļāk esošie akmeņi kļūst mazāki, bet pie pamatnes vairāku metru dziļumā tie atkal ir ļoti lieli. Akas dziļums ir ap 2-3 metri.

Aku pilda stāvošs ūdens — tagad tā noteikti nepilda savu sākotnējo mērķi.

Nostāsti par akmens sētu

Novadpētniecības entuziasts, mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777–1826), pamatojoties uz Cīravas mācītāja Jāņa Kristapa Voltera (1773–1858) stāstījumu, 1819. gadā rakstīja, ka agrāk (19. gadsimtā?) Ķintu lauku sēta un tās palīgēkas bija celtas no milzu akmens bluķiem, arī pagalmā vietām bijis bruģis no skaistām milzu akmens plātnēm. Īpaši iespaidīgs bija iežogojums ap lauku – stāvu akmens plākšņu siena, kura bija līdz 2,6 m augsta un 387 soļus gara.

Atbilstoši vietējo iedzīvotāju nostāstiem, Ķintu klētiņā vasarās dzīvojis spēkavīrs – burvis Ķinte ar savu balto ķēvi. Grandiozo būvniecību esot veicis viņš.

Diemžēl šis unikālais megalītiskais piemineklis tika nojaukts 19. gadsimtā, akmens bluķus izmantojot citu būvju, tajā skaitā Dzērves pils celtniecībā. Šajā apkaimē nebūt nav tik daudz lielu akmeņu – būvniecībā tie ir ļoti vērtīgs resurss.

Mācītāja stāstā ir pieminēta arī aka – tolaik tā bija tikai viena no daudzām megalītiskajām būvēm šajā savādajā sētā.

Izrakumi

Arheoloģiskie pētījumi 1975. gadā (Juris Urtāns) daudz informācijas nesniedza. Ar celtni no akas tika izcelti seši tajā sakrituši bluķi, aka tika iztīrīta, bet nekas nozīmīgs netika atrasts. Apkārtnē tika atrastas citas apstrādātas akmens plāksnes, tajā skaitā arī daži akmeņu kārtojumi.

Ķintu sēta bijusi gadsimtiem ilgi apdzīvota – tajā atrasti 17.-19. gadsimta priekšmeti, ir arī metālu apstrādes sekas – izdedžu slānis.

Mums tā arī nav zināms, kad tapa Ķintu aka, kas to cēlis un kādēļ tās celtniecībā, acīmredzot, tika ieguldītas tādas pūles. Rietumeiropas megalītu pētījumi liecina, ka vietējo iedzīvotāju nostāsti par megalītiem un to tapšanu visbiežāk ir kļūdaini. Ir raksturīgi, ka vietējie iedzīvotāji tos uzskata par daudz nesenākiem, kamēr patiesībā tie ir daudz senākas pagātnes pieminekļi.

Informācijas avoti

1. Urtāns, Juris. Ķintu aka. Dabas un vēstures kalendārs’1978, 299.lpp.

9 | 05-05-2024