Lielais Vilsas ūdenskritums

Vienīgie zināmie Lietuvas ūdenskritumi

Agrāk (vismaz Latvijas pētnieku starpā) šķita, ka Lietuvā nav dabisku ūdenskritumu. Igaunijā ūdenskritumi ir visdiženākie, Latvijā ūdenskritumu ir visvairāk, bet Lietuvā… tur to vispār neesot.

Šāds uzskats radies tādēļ, ka Lietuvā ir ļoti maz dabisko pamatiežu (t.i. to iežu, kuri veidojušies pirms pēdējiem ledus laikmetiem) atsegumu un pat šīs nedaudzās klintis ir necilas – tās ne tuvu nav salīdzināmas, piemēram, ar Ērģeļu klintīm vai Skaņokalnu. Jaunāku laiku ieži ir tik drupani (piemēram, kāpu smiltis, morēnas māli), ka kārtīgi ūdenskritumi tajos nevar izveidoties.

Tomēr eksistē ciets iezis, kurš veidojas strauji (ģeologu laika mērvienībās) – avotkaļķis, kurš izgulsnējies kopš pēdējā ledus laikmeta. Latvijā ir virkne ūdenskritumu, kuri krīt tieši pār avotkaļķu atsegumiem, piemēram, Septiņavotu Lielais ūdenskritums. Arī Lietuvā vietām ir atrodamas avotkaļķu iegulas un tieši uz šādām iegulām ir izveidojušies vienīgie zināmie Lietuvas ūdenskritumi – Vilsas upes kaskāde jeb Vilsas ūdenskritumi. Šī mazā avotu upīte plūst krāšņajā Neres upes ielejā – vienā no krāšņākajām vietām Lietuvā.

Jāatzīst, arī pašu lietuviešu rakstītajos avotos ziņas par šiem ūdenskritumiem pirms 2019. gada neizdodas atrast, lai gan nav šaubu, ka vietējiem iedzīvotājiem tie bijuši labi zināmi jau sen.

Ap 300 metrus garā posmā Vilsas upītē autors saskaitīja četras izteiktākas krācītes – sliekšņus, kuru augstums nepārsniedz 1 metru un divus izteiksmīgus ūdenskritumus, kuru augstums pārsniedz 1 metru.

Pirmais – Lielais Vilsas ūdenskritums – seko pēc trim pirmajām krācēm. Tas ir izveidojies šaurākā upes ielejas posmā, ūdenskritums ir apmēram 1,4-1,5 metrus augsts un ap 3 metrus plats. Ap 50-60 metrus lejpus šī ūdenskrituma atrodas otrais Lietuvas ūdenskritums – otrais jeb (autora dots nosaukums) apakšējais Vilsas ūdenskritums.

Avotos ir minēts, ka ūdenskritumu un krāču skaits laika gaitā mainās – autors to apšauba. Visdrīzāk, mainās pašu ūdenskritumu izskats – atlūst vai izskalojas daļa no ūdenskrituma un tad tas atkal laika gaitā “izaug”, izgulsnējoties jaunām avotkaļķu kārtām. Taču ūdenskritumu atrašanās vietām nevajadzētu īpaši strauji mainīties. Krācītes ir mazākas – tās tiešām laika gaitā var izzust vai, otrādi, pakāpeniski kļūt aizvien augstākas.

Krāces pirms pirmā ūdenskrituma

Ap 200 metrus garā posmā pirms īstā ūdenskrituma Vilsas gultnē ir trīs mazākas krācītes (2024. gads). Pirmā no tām (koordinātas: 54.7184 N 25.0114 E) ir salīdzinoši augstāka – ap 0,8 metrus augsta. Šī kāple atrodas tieši līdzās dārziņiem un vizuāli šķiet pat līdzīga sanesu kaudzei, kas aizšķērsojusi upes straumi, lai gan tai pāri krītošās upītes ūdens ir dzidrs.

Otrā krācīte ir zema, ap 0,2 m augsta. Neilgi pēc tās seko trešā, kura jau ir ap 0,4 m augsta un ap 3 m plata. Pēc tās ap 50 metrus zemāk pa straumi atrodas Lielais Vilsas ūdenskritums.

119 | 23-09-2024