Rundāles pils

Zemgales dienvidu daļa ir bagāta ar vēsturiskām pilīm. Vienas dienas laikā interesents var apmeklēt viduslaiku, renesanses, baroka, neoklasicisma un eklektisma stila pilis. Bet ir viena pils, kura izceļas starp visām šīm arhitektūras bagātībām un kura ir krāšņāka par jebkuru citu pili šajā reģionā: Rundāles pils – Latvijas arhitektūras mantojuma pērle.

Vēsture

Savā ziņā Rundāles pils dzimusi divas reizes. Pirmā, protams, bija tā celtniecība 18. gadsimtā. Taču otrā pils dzimšana bija ilgstoša, sarežģīta un neatlaidīga renovācija no 1972. līdz 2016. gadam, šajā laikā kopīgi ar visu pārējo Latviju piedzīvojot dramatiskas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas. Mūsdienās pils komplekss ar apkārtējo parku, visdrīzāk, ir pat pārspējis tā sākotnējā īpašnieka ambīcijas: tā ir reta veiksme šādām vēsturiskām ēkām!

Nozīmīgākie notikumi Rundāles pils vēsturē ir šādi:

• 16. gadsimta sākums — mūsdienu pils tiešā tuvumā no akmens tika uzcelta pirmā – nocietināta pils. Brīdī, kad sākās tagad redzamās pils celtniecība, iepriekšējā pils, visdrīzāk bija sliktā stāvoklī.
• 1735 — Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans fon Bīrons iegādājās Rundāles muižu par 42 000 dālderiem. Šajos laikos Kurzemes un Zemgales hercogiste bija lielā mērā neatkarīga: tā bija vasaļvalsts Polijas-Lietuvas kopvalstij. Hercogu Bīronu, prasmīgu un pret citiem nesaudzīgu karjeristu, šajā amatā lielā mērā ievirzīja Krievijas impērija, šādi apliecinot pieaugošo Krievijas ietekmi Baltijas reģionā. Ietekmīgais, bagātais hercogs plānoja uzcelt savu vasaras rezidenci Rundālē.

  

• 1736. gada 24. maijs — sākās pils būvniecība. No Sanktpēterburgas pils celtniecību vadīt tika uzaicināts itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Vēl samērā jaunais arhitekts bija izpelnījies ievērību Krievijas Impērijas augstākajās aprindās. Impērijas augstmaņiem patika greznais Rastrelli stils – šis greznums bija lieliska iespēja visiem izrādīt savu bagātību. Kurzemes un Zemgales hercogs šajā jomā nevēlējās atpalikt no Krievijas augstmaņiem.
• 1736-1740 — pils celtniecība. Vecā pils tika pilnībā nojaukta (izņemot pamatu), un tās materiāli tika izmantoti jaunajai pilij. Vienlaikus Jelgavā – Kurzemes un Zemgales galvaspilsētā – tika celta vēl viena pils un Jelgavas pilij tobrīd bija augstāka prioritāte. Šī iemesla dēļ Rundāles pils celtniecība notika salīdzinoši lēni un projekta sākotnējais apjoms tika samazināts.

  

• 1740 — Kurzemes un Zemgales hercogs kļuva par Krievijas Impērijas ietekmīgāko personu: viņu iecēla par impērijas reģentu, kurš aizvietoja troņmantnieku, jaundzimušo Ivanu IV. Taču jau pēc trim nedēļām Bīronu arestēja, visus īpašumus konfiscēja un kopā ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Būvdarbus Rundālē nācās pārtraukt.
• 1740-1762 — nepabeigtā pils bija tukša un pamesta.
• 1762-1768 — Ernsts Johans fon Bīrons tika atbrīvots no trimdas un Krievijas ķeizariene Katrīna II ļāva viņam atkal valdīt pār Kurzemes un Zemgales hercogisti. Arī arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli atgriezās pie saviem vecajiem projektiem Rundālē un arī Jelgavā. Pils telpu greznos interjerus lielā mērā veidoja uzaicinātais vācu tēlnieks Johans Mihaels Grafs, un iekštelpu stils jau piederēja nākamajam arhitektūras un mākslas laikmetam: rokoko.

  

• 1795 — Kurzemes un Zemgales hercogiste tika iekļauta Krievijas impērijā. Pils tika uzdāvināta jaunajam un ietekmīgajam krievu grāfam un ģenerālim Valeriānam Zubovam.
• 1812 – pilī atradās Napoleona armijas slimnīca. Pils telpu interjeri pārsvarā tika izpostīti.
• 1822 — caur laulībām pils nonāca Šuvalovu – citas ietekmīgas krievu muižnieku dzimtas īpašumā. Šuvaloviem pils un tai piegulošais dārzs un parks piederēja visu 19. gadsimtu un 20. gadsimta sākumā, šajā laikā pakāpeniski tika izkopts gan dārzs, gan parks.
• 1919-1920 — Latvijas Neatkarības kara laikā pili daļēji nojauca un nodedzināja Krievijas brīvprātīgo bermontiešu armija.

  

• 1924 — pils tika iekļauta Latvijas Republikas arhitektūras pieminekļu sarakstā.
• 1920tie gadi – pēc pakāpeniskas, vienkāršas rekonstrukcijas pils tika pielāgota vietējai skolai. Kādu laiku pils daļā dzīvoja arī kara veterāni.
• 1930tie gadi – kamēr daļa pils tika izmantota skolai, daļā pils tika uzsākti restaurācijas darbi. Vēlāk tos palēnināja Otrais pasaules karš.
• 1945 – daļa pils tika izmantota graudu uzglabāšanai. Ēka turpmākajās desmitgadēs pamazām pārvērtās drupās un parks ap to pamazām pārvērtās par mežu.
• 1972 — izveidots Rundāles pils muzejs. Tika izvirzīts vērienīgs mērķis: atjaunot visu pili tādā stāvoklī, kādā tā bija 18. gadsimta beigās. Sākās apjomīgi restaurācijas darbi.
• 1981 — sajūsminātajai publikai tika demonstrētas pirmās rekonstruētās telpas. Pakāpeniski, atjaunojot arvien jaunas telpas, pils kļuva par aizvien populārāku tūristu galamērķi.
• 2014-2016 – pilī tika pabeigti restaurācijas darbi. Visa Rundāles pils tagad ir muzejs, to bieži izmanto arī kā kultūras pasākumu vietu. Ilgstošajos restaurācijas darbos bija iesaistīti daudzi cilvēki, bet šī procesa virzītājs ir bijis ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Izcila vērtība ir dārzs un parks ap pili. Rūpīga parka rekonstrukcija tika uzsākta līdz ar pils rekonstrukciju. 2020jos gados parkā tika īstenoti sākotnējie 18. gadsimta plāni (kuri 18. gadsimtā tā arī netika sasniegti) un daudzos aspektos tos pārspēja.

Vērtības

Rundāles pilij ir salīdzinoši askētiska baroka stila fasāde. Tai ir divi stāvi, pils no trim pusēm ieskauj iekšpagalmu. Pils centrālajā daļā atradās hercoga dzīvojamās istabas, rietumu spārnā dzīvoja viņa ģimene. Austrumu spārnā bija telpas reprezentācijas pasākumiem un audiencēm.

Pilī ir 138 istabas, daudzām ir grezns interjers. Vēsturiskos interjerus ir plānots atjaunot 43 telpās.

Dažas no skaistākajām telpām ir:

• Zelta zāle – grezna, reprezentatīva telpa ar zeltītiem rokoko rotājumiem, freskām un mākslīgā marmora apdari. Griestus rotā milzīga freska, ko veidojuši Frančesko Martini un Karlo Cuki. Freskā ir atainots mītisks notikums: iedomāta hercoga Ernsta Johana fon Bīrona apoteoze.
• Baltā zāle — sākotnēji bija iecerēts šeit veidot kapelu, bet galu galā šī kļuva par… balles telpu. Pretstatā krāsainajai Zelta zālei šī telpa tiešām ir balta, bet, vienlaikus ļoti grezna, rotāta ar balta stuka elementiem.
• Porcelāna kabinets — neliela telpa Zelta zālē, kurā ir izsmalcinātu austrumu vāžu kolekcija uz rokoko stila konsolēm.
• Ovālais porcelāna kabinets — vēl viena austrumu porcelāna kolekcija: porcelāna izstrādājumi ir izvietoti uz 45 greznām konsolēm.

  

• Lielā galerija — gara zāle, kas tika izmantota banketiem. Telpas sienas un griestus rotā brīnišķīgas freskas.
• Bibliotēka — telpa ar ozolkoka grāmatu skapjiem un krāšņām griestu freskām.
• Rožu istaba — grezna telpa, kurā dominē rožu krāsa. Tā ir veltīta Florai – pavasara un ziedu dievietei.
• Hercoga guļamistaba — pils centrālā telpa ar brīnišķīgu skatu uz parku. Telpas centrālais elements, protams, ir hercoga gulta.
• Hercogienes buduārs — krāšņa istaba ar krāsainām apmetuma vītnēm un skulptūrām. Zem gliemežnīcas formā veidotas nišas atrodas duchesse brisée — mēbele, kur dižciltīgā dāma atpūtās.
• Hercogienes tualetes telpa — grezna privātā telpa ar baroka laikmeta mazgāšanas bļodu, bidē un citiem to laiku tualetei nepieciešamajiem priekšmetiem.
• Virtuves — divas pils virtuves ar milzu pavardiem un bagātīgu 18. gadsimta virtuves piederumu komplektu.

Pils kompleksā ietilpst arī virkne citu būvju: staļļi un ratnīca, kalpotāju māja (“Baltā māja”), dārznieka māja un citas.

Krāšņais pils dārzs ir veidots franču formālajā stilā ar kanālu sistēmu, tam pieguļ plašs medību parks. Dārzs pats par sevi ir izcila vērtība. Tajā aug vairāk nekā 2000 rožu šķirņu, tostarp unikāla vēsturisko rožu šķirņu kolekcija, dārzā ir bagātīga augļu koku kolekcija un neskaitāmi citi skaisti augi.

Izmantotie avoti

1. Rundāles pils muzejs, oficiālā mājaslapa. Izmantots 2022. gada 26. jūlijā.

17 | 09-05-2024