Stelmužes ozols

Tautas mīlētais milzis

Lietuvas lielākais koks aug Stelmužes muižas parka tālākajā galā, līdzās 1650. gadā celtajai Stelmužes muižas koka baznīcai – jeb, drīzāk, baznīca tika uzcelta līdzās kokam. Baznīciņai ir interesants baroka stila interjers, līdzās ir arī tajā pašā laikā celtais zvanu tornis.

Ar koku ir saistītas vairākas leģendas, tostarp stāsti par dārgumiem, kas paslēpti zem tā. Pastāv uzskats, ka šis ir aizvēsturisks elku koks pie kura dega svētā uguns.

Koka augstums ir ap 22 metri, apkārtmērs 1,3 m augstumā ir ap 9,7 m (2014) (2.).

Stelmužes ozols ir aizsargājams dabas piemineklis kopš 1960. gada. Par koku cilvēki ir rūpējušies vismaz kopš 1916. gada – smagajiem zariem ir balsti, dobums ir nosegts un koka pamatni no nomīdīšanas aizsargā dekoratīvs žogs. Speciālisti koku pēta un piedāvā veidus, kā pagarināt tā mūžu. Tomēr Stelmužes ozols ir novecojošs koks, kuram tomēr tuvojas mūža gals. 2021. gada martā nogāzās viens no pieciem lielajiem zariem.

Cik vecs ir Stelmužes ozols?

Vairāk, kā 1 500 gadi?

Savādā kārtā daudzi tic, ka Stelmužes ozols ir pat vairāk nekā 1500 vai 2000 gadus vecs. Šādiem skaitļiem nav nekāda faktiskā pamatojuma. Koka serde ir izpuvusi un gadskārtas, diemžēl, vairs nav iespējams saskaitīt.

Šādi uzskati sastopami ne tikai Lietuvā — daudzās Eiropas valstīs cilvēki uzskata, ka lielākie koki ir tūkstošiem gadu veci.

Šī ir no 19. gadsimta romantisma laikmeta pārmantota tradīcija, kur izcilie dabas pieminekļi tika saistīti ar idealizēto pirmskristietības pasauli. Atbilstoši šiem uzskatiem, šajos senajos laikos cilvēki un daba dzīvoja harmonijā. Pirms kristietības atnākšanas daudzi avoti, milzu akmeņi, alas, kā arī lieli koki patiešām kalpoja par dažādu kultu vietām.

Bet šādam kulta kokam būtu jābūt ļoti lielam jau pagāniskajos laikos, kas Lietuvas gadījumā bija ne vēlāk kā 15. gadsimtā. Tomēr, ozolam, kurš jau 15. gadsimtā bijis liels, faktiski nav nekādu izredžu izdzīvot līdz 21. gadsimtam.

Koku vecuma mērīšana

Nav pārliecinošu datu par ozolu maksimālo vecumu, jo ir tikai divas uzticamas metodes to vecuma noteikšanai: a) dokumentēt stādīšanas laiku, kas, protams, netiek darīts lielākajai daļai ozolu; b) saskaitīt koka gadskārtu gredzenus – kas veciem kokiem gandrīz nekad nav iespējams, jo koka serdes daļā tiem praktiski vienmēr ir dobumi.

Maksimālais ozolu vecums

Tomēr Baltijas reģionā uzkrātie dati liecina, ka lielākie ozoli nav gadu tūkstošu veci. Lielāko ozolu izmēri var strauji pieaugt: piemēram, Dambju ozola (Latvija, Valmieras novads) apkārtmērs laika posmā no 2002. līdz 2018. gadam pieauga no 8,6 m līdz 9,48 m. Kaives ozola (Latvija, Tukuma novads) apkārtmērs pieauga no 8,5 m 1924. gadā līdz 10,55 m 2019. gadā. Dižozolu apkārtmērs pieaug vidēji par 2 cm gadā. Būtu ļoti neparasti, ja Stelmužes ozols kādu nezināmu iemeslu dēļ augtu vairākas reizes lēnāk nekā līdzīga izmēra ozoli Ziemeļlatvijā.

Visdrīzāk, neviens ozols Baltijas reģionā nepārsniedz 500-600 gadu vecumu.

Tomēr, tas nav TIK svarīgi. Nav šaubu, ka Stelmužes ozols ir viens no vecākajiem kokiem Baltijā un viens no diženākajiem!

Informācijas avoti

1. Stelmužės ąžuolas, Lietuvos Arboristikos Centras, 2016. gada 16. augusts. Izmantots 2023. gada 6. janvārī.
2. Pedunculate Oak at the Stelmužė Manor Park, Stelmuže, Utena, Lithuania, Monumental Trees. Izmantots 2023. gada 6. janvārī.

3 | 01-05-2024