Pitragupes krastu atsegumi

Narvas svītas atsegumi Pitragupes krastos un gultnē lejpus Zviedrgrāvim un pirms senā ceļa tiltiņa. 2024. gada jūlijs.

Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.

Diždobeļu avots

Diždobeļu avots. 2025. gada jūlijs.

Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā.

Kapsēdes dižakmens

Kapsēdes dižakmens. 2025. gada maijs.

Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā – 60 m3.

Skaņākalna Avota ala

Skaņākalna Avota ala. 2025. gada jūnijs.

Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot.

Skaņākalna Sausā ala

Skaņākalna Sausā ala. 2025. gada jūnijs.

5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis.

Skaņaiskalns

Skaņaiskalns, 2007. gada jūlijs.

Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.

Jaunzemju Velna nags

Jaunzemju Velna nags. 2025. gada maijs.

Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta.

Elkuzemes Zilā Acs

Elkuzemes Zilā Acs. 2025. gada jūlijs.

Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs.

Galmicu klintis

Galmicu klintis - dižākās klintis Abavas krastos. 2025. gada jūnijs.

Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos.

Dukuļu avoti

Dukuļu avoti, kopskats. 2025. gada jūnijs.

Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 – 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa.