Klūnu ala un avots

Lai gan atrodas netālu no ceļa piekļūt pa stāvo, krūmiem apaugušo upes ielejas nogāzi nav viegli.

Klūnu pirmā atseguma avots

Neliels avotiņš, kas iztek tuvu Skujaines upes līmenim no Tērvetes svītas dolomītmerģeļa, veidojot nelielu nišu.

Kučgala avots (Kučgalio šaltinis)

Mākslīgi veidots avots, kurš esot radies 1946-1948. gadā, meklējot naftu. Līdz šai dienai te no urbuma izplūst liels daudzums ūdens.

Empagu avots

Izteiksmīgs, spēcīgs mutuļavots – kāpjošais avots, kura gultnē vienmēr mutuļo smiltis. Kultūrvēsturisks piemineklis.

Valnazars (Velnezers)

Ainavisks, 1,9 ha liels ezeriņš. Dzidrajam ūdenim ir zilganzaļa nokrāsa. Nostāstu vieta.

Kukas akmens (Kukka kivi)

Desmitais lielākais akmens Igaunijā un Baltijā. Tilpums – 324 m3, apkārtmērs 42,1 m., augstums sasniedz 3,9 m.

Rundānu Valna dūbe (Rundēnu Velna dobe)

Iespaidīga, līdz 13,6 m dziļa ieplaka ar ļoti stāvām malām. Veidojusies, kūstot ledājam.

Opuļu svētavots

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.

Atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām

Ap 4-6 metrus augsts un 70 m garš dolomītmerģeļu, dolomītu un mālu atsegums, Katlešu svītas stratotips.

Velna Skroderis

Trešais lielākais zināmais akmens Latvijā, Akmens tilpums ir ap 100 m3, augstums – 4,2 m, uz to pāri Kujas upei ved iekārts tiltiņš.