Valastes ūdenskritums

Apraksts

Baltijas augstāko ūdenskritumu veido 7 kilometrus garais Kāsikveljas meliorācijas grāvis jeb Valastes strauts, kurš savāc virszemes ūdeni no 16 km² plašas teritorijas. Pirms ūdenskrituma grāvis plūst pa apmēram 2 metrus dziļu kanjonu ar klintīm abās kanjona pusēs.

Aptuveni 200 gadu laikā ūdenskritums ir izgrauzis klinti: pie ūdenskrituma tā ir atkāpusies ap 15 metrus, veidojot pusapaļu amfiteātri.

Ūdenskritums parasti ir ap 26-28 metrus augsts, taču, ja tajā kādu brīdi plūst liels ūdens daudzums, ūdens spēks zem tā izsit dziļāku bedri un tad tas sasniedz 30 metru augstumu. Tomēr, kad ūdens daudzums samazinās, bedre drīz vien atkal aizpildās ar klinšu atlūzām un smiltīm.

Ūdenskrituma pamatne atrodas ap 10-15 metrus virs jūras līmeņa. Valastes strauts, čalojot pāri klints bluķiem, pēc kādiem 120 metriem sasniedz jūru.

Ūdens Valastes ūdenskritumā plūst lielāko daļu gada, taču sausākās vasarās strauts var kļūt pilnīgi sauss.

Savukārt, ziemā gan ūdenskrituma augšējā daļā, gan pie pamatnes izaug ledus veidojumi – milzu lāstekas un savdabīga ledus piltuve, kurā krīt vēl nesasalušais ūdens.

Pavasaros ap Kāsikveljas strauta ieteku jūras ūdens iekrāsojas iesārtā krāsā: ūdenskrituma spēks ir izskalojis iežu daļiņas un strauts tās ir nogādājis jūrā.

Ģeoloģija

Pie ūdenskrituma atsegums ir krietni augstāks, nekā pats ūdenskritums – klintis šeit ir vairāk, kā 35 metrus augstas. Skats uz ūdenskrituma atsegtajām klintīm ir krāšņs – šeit atsedzas krāsains dažādu ģeoloģisko laikmetu iežu “pīrāgs”.

Valastes ūdenskrituma atsegtie ieži veidojās 80 miljonus gadus ilgā laika posmā: pirms 460 – 540 miljoniem gadu, kembrija perioda beigās un ordovikā. (1.) Latvijā tik seni ieži atrodas dziļi zem salīdzinoši jaunākajiem silūra un devona iežiem.

Šajā laikmetā sāka veidoties un strauji attīstījās dažādas dzīvības formas – šīs radības gan dzīvoja jūrās. Arī Valastes ūdenskrituma atsegumā var atrast ne mazumu pārakmeņojumu – izteiksmīgākie gan ir ūdenskrituma augšdaļā, ordovika kaļķakmeņos. Aizejot līdz jūrai, no augšpuses pludmalē nokritušajos kaļķamens bluķos daudzviet var redzēt seno galvkāju pārakmeņojumus. Lejpus Valastes ūdenskritumam pie jūras atsedzas pat kembrija perioda Lontovas horizonta zilganie māli – tie ir vieni no senākajiem virszemē redzamajiem iežiem Baltijā.

Ūdenskrituma vēsture

Ūdenskritums ir izveidojies uz mākslīgi rakta novadgrāvja. Klajajos, līdzenajos laukos ap Valasti nav dabisku upju un mitrākajos gadalaikos šos laukus klāja ūdens kārta. Lai šo apvidu (Ontikas muižas teritorija) padarītu dzīvošanai un lauksaimniecībai piemērotu, 19. gadsimta sākumā tika izrakts un kaļķakmenī izkalts līdz 2 metrus dziļš un 7 kilometrus garš novadgrāvis, kurš veiksmīgi atūdeņoja diezgan lielu lauku platību. Iespējams, mazāks, īsāks strauts šeit tecēja jau pirms tam.

1852. gadā ūdenskritums pieminēts Tērbatā izdotajā avīzē “Das Inland”. Raksta autors to nosaucis par pasaules brīnumu, piedēvējot ūdenskritumam 200 pēdu (60,8 metru) augstumu.

Padomju laikā piekļuve jūrai šajā posmā bija ierobežota un, līdz ar to, ūdenskritums bija maz zināms.

1999. gadā pie Valastes ūdenskrituma tika uzceltas kāpnes un skatu platforma. Tas bija neparasts projekts (arhitekts – Ilmo Liive) ar skatu platformu pretī ūdenskritumam. Platformai varēja piekļūt pa spirāļu kāpnēm no ūdenskrituma austrumu puses.

2009. gadā, uzsākot īstenot projektu, kura ietvaros tika izveidota tālākā noeja līdz jūrai, atklājās, ka skatu platforma ir kļuvusi nedroša tās apmeklētājiem. 2010. gadā platformu slēdza, taču, diemžēl apmeklētāji tai tik un tā varēja piekļūt un notika vairāki nelaimes gadījumi. Tika apsvērta iespēja platformu nostiprināt, taču šie darbi būtu izmainījuši ainavu un tie būtu dārgi. Rezultātā platformu 2018. gadā nojauca un tās vietā lejpus spirāļu kāpnēm izbūvēja pieticīgākas kāpnes lejup uz jūras pusi.

Autoraprāt, šāds risinājums ir labāks, jo apmeklētājiem paveras netraucēts skats uz visu ūdenskritumu.

Kāpiens lejup gar ūdenskritumu, gājiens līdz jūrai un pastaigas turpinājums uz rietumiem līdz krāšņajai dabas takai cauri Ontikas klints pakājes mežiem (kopā ap 4 km) varētu būt iespaidīgākais dabas pastaigu maršruts Baltijas valstīs.

Izmantotie avoti

1. Põhja-Eesti klint UNESCO maailmapärandi ja geopargina: edasiste võimaluste analüüs, Eesti Geoloogia Selts, 2008.

115 | 14-09-2024