Viļņas Svētās Annas baznīca

Vēsture

Šī nav pirmā Sv. Annas baznīca Viļņā. Pirmā bija koka celtne, kas atradās citur un tika celta lielhercogienes Annas laikos 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā un nosaukta hercogienes vārdā. Šajos laikos Lietuva netika kristianizēta un baznīca tika celta vāciešiem un citiem kristiešiem. Šī pirmā baznīca nodega 1419. gadā.

Tagad redzamā baznīca celta Aleksandra Jagellona laikā, 15. gadsimta beigās un ir saglabājusies gandrīz nemainītā izskatā. Tiesa, baznīcai veikti vairāki apjomīgāki remontdarbi, īpaši pēc ugunsgrēkiem 1560., 1564. un 1794. gadā.

Baznīcas arhitekts un būvmeistars nav zināms, taču iespējamie kandidāti ir Mihaels Enkingers vai Benedikts Rejts.

Leģenda vēsta, ka Napoleons, ieraugot šo skaisto celtni 1812. gadā, izteicis vēlēšanos šo baznīcu “uz plaukstas” aiznest uz mājām, uz Parīzi. Tomēr Napoleona laiki nebūt nebija labākie baznīcas vēsturē – tā tika pārvērsta par armijas noliktavu.

Apraksts

Sv. Annas baznīca ir neliela celtne, kura veido daļu no lielāka ēku ansambļa, kurā ietilpst arī vēl viena gotiskā baznīca – Viļņas Franciska katoļu baznīca un klosteris.

Blakus baznīcai ir zvanu tornis – atsevišķa ēka, kas pirmajā mirklī izskatās nedaudz līdzīga Sv.Annas baznīcai. Tomēr šī celtne tika uzcelta citā laikmetā – 1872. gadā, neogotikas stilā (arhitekts Nikolajs Čagins). Zvanu tornis šeit tika uzcelts pēc tam, kad iepriekšējais baznīcas zvanu tornis tika nojaukts ielas būvniecībai.

Iespaidīgākā Svētās Annas baznīcas daļa ir tās fasāde. Ķieģeļi šajā baznīcā tika izmantots savam laikam jaunā veidā, pielāgojoties tolaik modernajam liesmojošās gotikas stilam ar S-veida arkām. Fasādei tika izmantoti 33 dažādi ķieģeļu veidi.

Interjers, tostarp altāris, veidots baroka stilā, taču tas ir atturīgāks par grezno fasādi.

2 | 30-04-2024