Buļu iezis

Pēc noslēpumainā Virtakas ieža Brasla izmet vairākus līkumus, līdz sasniedz nākamo – un pēdējo – lielo klinti. Tā atrodas upes labajā krastā. Neilgi pirms Buļu ieža Braslas straume sadalās divās daļās, izveidojot nelielu saliņu. Gar klints sākumu plūst mazākā Braslas atteka, taču arī tajā ūdens ir pietiekami daudz – nokļūt saliņā nemaz nav tik viegli.

Buļu ieža sākumdaļa ir īpaši interesanta – gar klints pakāji ved šaura taciņa, kas aizved pie divām alām.

Pirmā no šīm alām ir plaisai līdzīgā Buļu Mazā ala, kuras garums – 4,3 metri. Pēc tās seko Buļu Garā ala, kuras eju kopgarums ir ap 13 metriem. Šīs alas ieeja ir viena no krāšņākajām Latvijā.

Kādreiz kaut kur šajā vietā atradās arī tagad aizbrukusī, 18 metrus garā Adamaita ala. Nostāsti vēsta, ka pēc Pirmā pasaules kara tajā savas “karjeras” beigu posmā slēpies bandas vadonis Leons Adamaitis. Alu atkārtoti atrakа 1986. gada augustā, taču 2004. gada jūlijā Buļu iezī notika liels klinšu nobrukums, un ala atkal tika aizbērta.

Pēc Garās alas tālāk gar Buļu ieža pakāji vairs nav iespējams pārvietoties – šeit gar pašu klinti plūst Brasla. Tādēļ nākas atgriezties un uzkāpt apmēram 30 metrus augstāk.

No Buļu ieža augšmalas gadalaikos, kad kokiem nav lapu, paveras lielisks skats uz Braslas senleju. Klints vidusdaļā pa nobirām iespējams nokāpt līdz upei.

Buļu ieža lejasdaļā Brasla atkal plūst gar klinti. Šeit, klinšu ielokā tuvu ūdens līmenim, atrodas 11,3 metrus garā Buļu Lielā ala. To ir iespējams saskatīt tikai no upes pretējā krasta vai no laivas.

Pašā klints lejasdaļā atrodas Rītupītes ūdenskritums. Tam ir divas pakāpes, un kopējais augstums sasniedz 5,3 metrus.

Buļu iezis savu nosaukumu ieguvis no pretējā Braslas krastā esošās Buļupītes un Buļu mājām. Pašas Buļu mājas (mūsdienās – vairs tikai māju vieta, jo tās pamestas) atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no ieža. Nostāsti vēsta, ka līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem tajās dzīvojis burvis, kuram piederējusi arī melnā grāmata.

433 | 14-05-2026