Wondermondo Pasaule Eiropa Igaunija Austrumviru apriņķis

Avoti Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Pihticas avots

Pihticas avots. 2026. gada maijs.
Pihticas avots. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Pihticas avots jau gadu tūkstošiem ir svētvieta un nostāstu apvīta vieta. 1891. gadā līdzās tam tika izveidots viens no lielākajiem pareizticīgo klosteriem Baltijā.

21.8 %

Koordinātes
59.203 Z 27.52792 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaIgaunija, Austrumviru apriņķis, Alutaguzes pagasts, Ziemeļrietumos no Kuremē klostera. Uz avotu ved ceļš, ap to ir būves, virs avota uzcelta slēgta nojume
Avoti, Kulta vietas, Nostāstu vietas
Nosaukuma varianti
Pjuhticas avots, Kuremē avots
Nosaukums igauniski
Püha allikas, Pühaallikas, Pühtitsa allikas, Kuremäe ohvriallikas
Informācija apmeklētājiem
Viegli piekļūt pa asfaltētu celiņu.
Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
251 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Nojume virs Pihticas avota. 2026. gada maijs.
Nojume virs Pihticas avota. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Mūsdienās Pihticas avots atrodas plašā Pihticas klostera teritorijā. Šis ir viens no lielākajiem pareizticīgo klosteriem Baltijā, un tas izveidots tieši svētavota tuvumā.

Iespējams, senāk avots bijis spēcīgāks, taču mūsdienās tas pats par sevi vairs nešķiet īpaši iespaidīgs. Pie avota var nokļūt, ieejot nelielā nojumē, no kuras kāpnes ved lejup avota baseinā. Šeit nav redzamas spēcīgas augšupvērstas ūdens plūsmas vai smilšu virpuļi – ūdens ir dzidrs, tomēr šķiet sajaucies ar virszemes ūdeņiem. Arī straume nav īpaši spēcīga: ārpus nojumes redzamais ūdens ir gandrīz stāvošs.

Rituālu baseins pie Pihticas avota. 2026. gada maijs.
Rituālu baseins pie Pihticas avota. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Mūsdienās avotiņš pielāgots pareizticīgo klostera rituāliem. Pašu avotu sedz slēgta nojume, līdzās atrodas neliela kapela un baseiniņš rituālām mazgāšanās ceremonijām. Uz liela akmens pie kapelas bieži žūst paklāji, ko avota nojumē samērcējuši apmeklētāji pēc iegremdēšanās aukstajā ūdenī.

Pie avota atrasti ziedojumi, kas veikti pirms vairākiem tūkstošiem gadu – visticamāk, šī vieta bijusi svētvieta jau kopš bronzas laikmeta. Tomēr, līdzīgi kā dažās citās svētavotu vietās (sk. Aglonas baziliku), arī šeit seno kulta vietu savā pārziņā pakāpeniski pārņēma kristīgā reliģija.

Ap 16. gadsimtu vai vēl agrāk radušies pirmie nostāsti par Dievmātes parādīšanos netālu no avota. Kādam aitu ganam esot atklājusies majestātiska sieviete gaismas lokā. Šī parādība atkārtojusies vairākas dienas, pulcējot arvien lielākus ļaužu pūļus. Tolaik šajā Igaunijas daļā dzīvoja voti, un iespējams, ka šeit jau atradusies neliela kristiešu kapela.

Kopš tā laika avota ūdenim piedēvētās dziednieciskās spējas cieši saistītas ar kristīgo ticību.

Zināms, ka jau 1608. gadā netālajā pakalnā atradusies pareizticīgo kapela.

1892.–1895. gadā netālu tika izveidots klosteris. Tā galvenā baznīca uzcelta vietā, kur iepriekš bija uzsākta luterāņu baznīcas būvniecība. Mūsdienās klosterī dzīvo apmēram simts mūķeņu un noviču. Klosteris turpināja darboties arī padomju laikā.

Ar avotu saistīti daudzi nostāsti par brīnumainām izdziedināšanām; senāk stāstīts arī par avotā noslēptu zeltu.

Arī mūsdienās valda uzskats, ka avota ūdens pat plastmasas pudelēs gadiem ilgi saglabājas svaigs. Tiek ticēts, ka tas palīdz pret zobu sāpēm un acu kaitēm. Ja nav zināms, kāda slimība piemeklējusi, trīs ceturtdienu naktis pēc kārtas avotā jāiemet sudraba monēta. Nostāsti vēsta, ka tas palīdzot pat pret mīlas sāpēm.

446 | 28-05-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums


Pasaule Citi raksti

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.