Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Cēsu novads

Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Grīviņu iezis

Grīviņu iezis. 2025. gada decembris.
Grīviņu iezis. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Atstatus no Gaujas, meža un krūmāju paslēpts, atrodas Grīviņu iezis. Tā galvenā daļa ir īpaši iespaidīga – apmēram 50 metrus gara un līdz 17 metrus augsta, gluda smilšakmens siena.

Koordinātes
57.40874 Z 25.4045 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLatvija, Cēsu novads, Liepas pagasts, Gaujas kreisajā pamatkrastā pie Grīviņupes
Klintis
Nosaukuma varianti
Leču klintis, Sarkanās klintis, Grīviņu klintis
Garums
Atsegumi ap 220 m garā posmā, galvenā klints – ap 50 m
Augstums
17 m
Stratigrāfija
Devons 🢖 Živetas stāvs 🢖 Gaujas svīta (D2gj) (pāreja uz Sietiņu svītu)
Aizsardzības statuss
Atrodas Gaujas Nacionālā parka Gaujas senlejas liegumā, dabas piemineklis “Grīviņu iezis”.
Informācija apmeklētājiem
Vairāki virzieni, no kuriem piekļūt, bet neviens nav īpaši vienkāršs. Iespējams, vieglākā piekļuve ir no ziemeļu puses, šķērsojot Grīviņupīti
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
400 m
Pieejamība
Vidēji
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Grīviņu iezis. 2025. gada decembris.
Grīviņu iezis. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Grīviņu iezis ir dižens, taču to nav viegli ieraudzīt. Tas atrodas apmēram 250 metrus no Gaujas, paslēpies Gaujas senlejas mežos. Uz klinti neved ne ceļi, ne arī labi iestaigātas takas, lai gan līdz tai iespējams nokļūt pa maz izmantotu taciņu, kas atzarojas no apmēram 1,4 kilometru attālajām, diženajām Līču klintīm.

Arī Grīviņu iezis ir iespaidīgs – ne tik augsts un garš kā Līču klintis, taču tik un tā viens no ievērojamākajiem Gaujas senlejas atsegumiem.

Klints dižākā daļa sākas vietā, kur Grīviņupīte sasniedz Gaujas ieleju. Šeit, uzkāpjot stāvajā pamatkrasta nogāzē, var nonākt pie gludas, vertikālas smilšakmens sienas, kas paceļas piecu līdz sešu stāvu mājas augstumā. Šajā vietā klints sasniedz 17 metru augstumu, bet citos avotos minēti pat 18 metri.

Grīviņu iezis. 2025. gada decembris.
Grīviņu iezis. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Grīviņu iezi klāj daudzi seni uzraksti. To vidū ir gan 20. gadsimta sākuma iegravējumi, gan arī 1968. gadā veidoti pretpadomju uzraksti (sk. augšējo attēlu).

Galvenajā klintī atrodas arī ļoti šaura ala – tikai 0,2 metrus plata, 0,4 metrus augsta un vismaz 2 metrus dziļa.

Tālāk uz dienvidiem Gaujas pamatkrastā atsedzas Grīviņu ieža turpinājums – ievērojami zemākas, 2–3 metrus augstas klintis.

Grīviņu iezi veido devona perioda Živetas stāva smilšakmens nogulumi. Formāli tie pieskaitāmi Gaujas svītai, tomēr jau ir ļoti tuvi Sietiņu svītai. Tikai apmēram 2,5 kilometrus tālāk uz ziemeļiem, Gaujas pretējā krastā, atrodas Sietiņiezis – Sietiņu svītas stratotips jeb etalons.

Grīviņu iezis, staipeknis. 2025. gada decembris.
Grīviņu iezis, staipeknis. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Agrāk no klints virsotnes pavērās skaists skats uz Gauju. Tagad, par spīti klints lielajam augstumam, skatu aizsedz mežs. Ejot pa augšmalu, var pat nepamanīt, ka esi jau pie pašas kraujas malas…

466 | 21-06-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Līču aizas Gaisa ala. 2024. gada novembris.

Līču aizas Gaisa ala

Līču aizas Gaisa ala ir plaša, bet īsa ala pie ieejas Līču aizā. Ala ir ap 6 metrus…1 670 m
Līču aiza. 2024. gada novembris.

Līču aiza un ala

Viena no izteiksmīgākajām aizām Latvijā ir Līču aiza - tā gan ir īsa, toties izteiksmīga: šaura, ar gandrīz…1 680 m
Līču niša. 2024. gada novembris.

Līču niša

Līču niša ir salīdzinoši neliela, taču izteiksmīga niša Līču klinšu ziemeļu daļā.1 750 m
Līču Lejasala un no tās izplūstošais avots. 2024. gada novembris.

Līču Lejasala (Līču Apakšala)

Līču Lejasala ir šaura ala, no kuras izplūst samērā spēcīgs avots. Pie alas ieejas ir dzirdams, kā tās…1 950 m

Pasaule Citi raksti

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.