Dagdas ala

Dagdas muižas parkā, Guščas upītes krastā, atrodas Latvijā reti sastopami dabas pieminekļi – konglomerāta klinšu atsegumi. Šeit atrodas vienīgās konglomerātā veidotās alas Latvijā – lai gan, iespējams, Rēzeknes novadā zem nogulumiem joprojām slēpjas nelielā Opinku Velnala, kura gan, drīzāk, bija veidojusies zem avotkaļķu bluķa nevis konglomerāta.

Lielākā no abām Dagdas alām ir 7,8 metrus garā Dagdas ala, kas atrodas aiz Dagdas Jauniešu iniciatīvu centra “Parka rozes”. Šeit Guščas upītes pretējā krastā paceļas samērā neliels, taču labi pamanāms konglomerāta atsegums – aptuveni četrus metrus plats un līdz 1,6 metrus augsts. Gandrīz visā atseguma pamatnes platumā paveras alas ieeja.

Ala ir ļoti zema, un iekļūšana tajā gandrīz neizbēgami nozīmē dubļainu apģērbu. Pašlaik (2026. gadā) ieejas augstums ir tikai ap 0,4 metriem. Dziļāk ala kļūst nedaudz augstāka – līdz 0,9 metriem –, bet tās platums sasniedz aptuveni piecus metrus.

Alas ieeja atrodas apmēram 1,5 metrus virs upes līmeņa.

Pēdējos gados pēc spēcīgām lietusgāzēm pāri alas ieejai plūst ūdens, veidojot nelielu ūdenskritumu. Iespējams, aukstās ziemās šeit veidojas arī neliels leduskritums.

Dagdas konglomerāts ir dabiskam betonam līdzīgs iezis. Tas izveidojies pēdējā apledojuma beigu posmā vai neilgi pēc tā, kad ar kalciju bagāts gruntsūdens sūcās cauri straumju sanestām smiltīm un oļiem, pakāpeniski tos sacementējot. Šādi ledāja veidoti konglomerāti sastopami gan upju ielejās (Guščas, Poguļankas un Ruņupes krastos Latvijā, kā arī Jūras, Nemunas un Neres ielejās Lietuvā), gan arī grants karjeros.

Tā kā Dagdas ala atrodas netālu no pilsētas centra, tā vietējiem iedzīvotājiem pazīstama jau izsenis. Latgalē alas ir ļoti reta parādība, tādēļ ar šo vietu saistīti vairāki nostāsti. Atbilstoši tiem, ala esot ieeja slepenā pazemes ejā, kas ved uz baznīcu, muižu un kapsētu. Ir arī nostāsti, ka barons alā paslēpis savus dārgumus.

Rakstos ala pirmoreiz plašāk aprakstīta 1978. gada laikraksta publikācijā, bet lielāku atpazīstamību ieguva pēc tam, kad 1991. gadā to popularizēja Guntis Eniņš.

Apmēram 300 metrus uz ziemeļaustrumiem (taisnā līnijā) Guščas krastā atrodas vēl viens konglomerāta atsegums ar mazāku alu – Dagdas mazo alu. Atbilstoši 1. avotam, konglomerāta atsegumi esot redzami arī uz dažiem Dagdas ezera sēkļiem, kā arī kāda strautiņa labajā krastā “aiz vecā parka”.

Izmantotie avoti

1. I. Valuhs. Sena ala, “Komunisma Ausma”, 1978. gada 25. jūlijs.
2. Dagdas ala, Dabas aizsardzības pārvalde.

479 | 22-07-2026