Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Madonas novads

Akmeņi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Velna Skroderis

Velna Skroderis un tiltiņš. 2026. gada jūlijs.
Velna Skroderis un tiltiņš. 2026. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Trešais lielākais akmens Latvijā iespaida ziņā varētu pārspēt pat abus pirmos - Velna Skroderis ir redzams upītes krastā visā 4,2 m augstumā. Tas kalpo par balstu iekārtam gājēju tiltiņam, šādi vēl vairāk uzsverot to, cik akmens ir liels.

Koordinātes
56.78682 Z 26.38029 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLatvija, Madonas novads, Praulienas pagasts, Kujas labajā krastā iepretī Jaunauziņām
Akmeņi, Nostāstu vietas
Tilpums
100 m³
Apkārtmērs
20,2 m
Garums
6,4 m
Platums
6 m
Augstums
4,2 m
Iezis
Rapakivi granīts
Nosaukuma alternatīvas
Auziņu Velnakmens
Aizsardzības statuss
Valsts nozīmes dabas piemineklis, jo pārsniedz dižakmens izmēru – 10 m3 tilpumu.
Informācija apmeklētājiem
Piekļūt ir viegli. Lai nokļūtu līdz akmenim, ir jāiet cauri Jaunauziņu pagalmam, taču norādes zīmes liecina, ka akmeni var apmeklēt.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
150 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Velna Skroderis. 2026. gada jūlijs.
Velna Skroderis. 2026. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielā akmens virsdaļa Kujas upes krastā vietējiem iedzīvotājiem bija zināma jau sen. Taču 1982. gadā, meliorācijas darbu laikā, Kuju pārraka, izveidojot taisnu un, jāatzīst, krietni vien garlaicīgāku kanālu. Tad milzīgais akmens tika atrakts pilnībā.

Skatam pavērās viens no Latvijas lielākajiem laukakmeņiem – raupja rapakivi granīta milzis. Akmens sasniedz 4,2 metru augstumu un tā apkārtmērs ir 20 metri, ierindojot to trešajā vietā starp Latvijas lielākajiem apzinātajiem akmeņiem. Meliorācijas darbu laikā akmeni bija paredzēts saspridzināt, taču pēc netālo Jaunauziņu māju saimnieces Hildegardes Padoms protesta tas tika saglabāts.

Vietējie iedzīvotāji izmantoja lielo akmeni kā dabisku balstu un pāri Kujai izbūvēja nelielu iekārtu gājēju tiltiņu. Tas skatu uz akmeni padarīja vēl savdabīgāku un iespaidīgāku.

Mūsdienās tiltiņš, šķiet, vairs nav tik nepieciešams, jo aiz lielā akmens tas neturpinās. Tomēr, saglabājot vietas ainavu un tradīcijas, tas joprojām tiek uzturēts, bet uz akmens novietots savdabīgs sols. Līdz akmenim var nokļūt, ejot cauri skaisti koptajai Jaunauziņu sētai.

Velna Skroderis. 2026. gada jūlijs.
Velna Skroderis. 2026. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

1985. gadā Guntim Eniņam Jaunauziņu saimniece Hildegarde Padoms pastāstīja vietējo teiku par akmeni:

Velns bija sanīdies ar Dievu. Lai Dievam sariebtu, gribējis aizbērt Aivieksti pie Nagrotes. Velns bija jau visus akmeņus no šīs apkārtnes salasījis un ar vienu maisu aizstiepis un izbēris Nagrotē. Otrs maiss patrāpījies lielāks. Kāpjot pāri Kujas upei, velnam pārplīsušas bikses. Tad šis aizgājis uz Skroderiem (tā agrāk sauktas Jaunauziņu mājas), tur sadabūjis ragavu ilksi, apsēdies uz lielā akmeņa un ar ilksi kā ar adatu lāpījis pārplīsušās bikses. Bet nav vēl ticis ar lāpīšanu gluži galā, kad Kujas otrā krastā iedziedājies gailis. Tāpēc akmens tagad saucas par Skroderi.

Savukārt netālo Auziņu māju vecā saimniece stāstījusi citu teiku:

Velns, uz lielā akmeņa sēdēdams, esot šuvis zābakus ar auzām. Tāpēc visas apkārtējās mājas saucot par Auziņiem (Vecauziņi, Auziņi, Jaunauziņi), bet akmeni – par Velnakmeni.

Izmantotie avoti
  1. G. Eniņš. Nezinātie milži. Cīņa, Nr. 276 (01.12.1985.).

483 | 01-08-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums


Pasaule Citi raksti

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.