Veperu ala (Vepru ala)

Pamatdati

Latvijā joprojām ir iespējami interesanti ģeogrāfiski atklājumi. 2017. gadā lielās Dabas skaitīšanas ietvaros speciālisti uzzināja, ka Amulas vidustecē nelielā sāngravā atrodas ala ar vienu no iespaidīgākajām ieejām Latvijā - Veperu ala jeb Vepru ala.

Vērtējums

25.9 %

Koordinātes

56.82719 Z 22.63684 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Tukuma novads, Zantes pagasts, Amulas vidustecē, Amulas kreisā krasta sāngravā ap 1200 m uz dienvidiem no Veperiem

Kategorija

Alas

Nosaukuma varianti

Vepru ala – sākotnēji dotais nosaukums, atbilstoši tuvāko māju nosaukuma versijai, kas lietota dažās kartēs. Biežāk un arī pašlaik lietotais māju nosaukums: Veperi.

Garums

6,2 m

Ieži

Smilšakmens, dolomītmerģelis

Stratigrāfija

Devons 🢖 Famenas stāvs 🢖Mūru svīta (D₃mr) (?)

Informācija apmeklētājiem

Piekļūšana ir samērā sarežģīta - ir jāiet apmēram 1 km pa aizaugušu meža celiņu, jāšķērso stāva grava un jānokāpj stāvā, krūmainā gravā

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

1400 m

Pieejamība

Grūti

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Plašāka informācija

Veperu ala, skats uz ārpasauli. 2026. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Šķiet, jauni dabas pieminekļu atklājumi Latvijā nekad nebeigsies. Dabas pētnieku un apzinātāju sarakstos un datubāzēs vienmēr atradīsies vieta vēl kādai līdz tam nezināmai alai, dižakmenim, klintij vai dižkokam.

2017. gada 4. novembrī bioloģe Linda Uzule, Latvijas dabas skaitīšanas ietvaros apsekojot mazāk zināmu Amulas ielejas posmu, apzināja līdz tam plašākai sabiedrībai nezināmu alu. Un kādu alu! Tās ieeja, iespējams, ir viena no izteiksmīgākajām Latvijā – plašs, skaists portāls smilšakmens klintī.

Šī neparastā ala slēpjas reti apmeklētā apvidū – plašajos mežos starp Zanti, Remti un Satiķiem. Šeit Amula izveidojusi iespaidīgu, aptuveni 30 metrus dziļu ieleju, kuras nogāzēs un sāngravās vietām atsedzas devona perioda smilšakmens. Ala atrodas vienā no šīm sāngravām, netālu no tās savienojuma ar Amulas ieleju.

Veperu alas tālākais gals. 2026. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Veperu ala ir 6,2 metrus gara, tās ieeja ir 3 metrus plata un 2,9 metrus augsta (mērīja Ansis Opmanis, 2018. gada. 1. janvāris). Dziļāk ala strauji sašaurinās.

Visticamāk, alu izveidojis avotiņš, kas tagad izplūst no nogulumiem zem alas. Irdenais Famenas stāva smilšakmens, šķiet, viegli nobrūk – iežu gabali no alas griestiem krīt uz grīdas, un tādējādi alas griesti pakāpeniski atkāpjas augstāk. Pašlaik alas griestus veido mālam līdzīgs dolomītmerģeļa slānis, kas arī ir trausls un viegli drūp. Iespējams, ala izveidojusies samērā nesen un nākotnē var pakāpeniski sabrukt. Taču šobrīd tā ir skaista un iespaidīga!

Veperu alā atsegtie devona perioda iežu slāņi. 2026. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Gravas pretējā nogāzē atrodas vēl viena interesanta vieta – Veperu alas gravas atsegumi.

Lielu daļu Veperu alas pievilcības veido tās pirmatnīgais izskats. Te nav tūristu ieskrāpētu uzrakstu, un irdenajās smiltīs pat nav apavu pēdu. Centīsimies saglabāt šo pirmatnības sajūtu!

496 | 21-10-2026