Wondermondo Pasaule Eiropa Igaunija Hījumā apriņķis
Kritenes Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi
Brīnumi
Kurisu kritene (Kurisu neeluauk)

Pamatdati
Hījumā salā vairāki strauti pazūd pazemē, veidojot kritenes ar ūdensrijējiem - spraugām, caur kurām zem zemes aizplūst ūdens. Izteiksmīgākā no šīm karsta procesu izpausmēm salā ir Kurisu kritene.
20.3 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukuma varianti
Ieži
Stratigrāfija
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
Pieejamība
Īpašuma statuss
Karte
Plašāka informācija

Dažas no Hījumā salas mazajām upītēm pazūd pazemē, lai pēc kāda gabala atkal parādītos virszemē. Tas saistīts ar salas ģeoloģisko uzbūvi – zem samērā plānas augsnes kārtas šeit atrodas ordovika un silūra perioda kaļķakmens, ko ūdens pamazām šķīdina.
Vietās, kur strauti ieplūst pazemē, izveidojušās lielākas vai mazākas karsta kritenes. Iespaidīgākā no tām ir Kurisu kritene salas ziemeļu daļā.

Pie Kurisu ciematiņa neliela upīte – Kurisu upe – plūst pa akmeņainu gultni, kurā vietām atsedzas kaļķakmens virsma. Jau šeit, pirms galvenās kritenes ūdens pazūd nelielās plaisās un spraugās – ūdensrijējos. Tomēr galvenais ūdensrijējs atrodas aiz nelielas kaļķakmens kāples, pār kuru ūdens krīt, veidojot nelielu ūdenskritumu. Tas ir vienīgais ūdenskritumam pielīdzināmais dabas objekts Hījumā salā.
Tieši aiz šīs kāples izveidojusies galvenā karsta kritene – iespaidīga bedre, kuras diametrs sasniedz aptuveni 32 metrus, bet dziļums – 6,2 metrus.
Vasarās, kad upītē ūdens ir maz vai tā izžūst pavisam, kritenē netālu no ūdenskrituma ir labi redzams galvenais ūdensrijējs – neliela kaļķakmens klints ar atveri tajā. Alu pētnieki centušies izpētīt šo pazemes eju. Attīrot atveri no sanesām, viņiem izdevies iekļūt aptuveni 6 metrus dziļi pazemē. Tālāk eja sazarojas un sašaurinās.
2026. gada vasarā atvere atkal bija aizpildīta ar sanesām, un alas vietā bija redzama vien aptuveni metru dziļa niša.
Pavasaros kritene piepildās ar ūdeni, pārvēršoties par nelielu dīķi. Kad ūdens līmenis ir pietiekami zems, virs ūdensrijēja var saskatīt virpuli – vietu, kur ūdens aizplūst pazemē.
Lejpus kritenes, jūras virzienā, turpinās sausgrava, kurā tikai reizēm parādās nedaudz ūdens. Savukārt pazemē pazudusī Kurisu upe atkal iznāk virszemē aptuveni trīs kilometrus tālāk, pie Pihlas ciematiņa.
Ar Kurisu kriteni saistīti vairāki nostāsti. Piemēram, stāstīts, ka Kurisu ciemā senāk dzīvojušas raganas.
Cita teika vēsta par kādu meiteni, kura vasarā pēc spēcīgām lietavām pievedusi vērsi padzerties pie ūdens pilnās kritenes. Taču abi – gan meitene, gan vērsis – paslīdējuši, iekrituši dziļajā ūdenī un pazuduši virpulī. Tikai pēc kāda laika strautā pie Pihlas atrasta meitenes bize.
Ar šo teiku saista arī Kurisu kritenes nosaukumu – tas varētu nozīmēt „ļaunā mute” (kuri suu). Pastāv arī cits nosaukuma skaidrojums: vārdam kuristik viena no nozīmēm ir: bezdibenis.
497 | 22-10-2026
Tuvākie objekti, gājiena attālums
Citi raksti

Lielākie Baltijas akmeņi
Šajā rakstā ir apkopoti dati par desmit lielākajiem (pēc akmens redzamās daļas tilpuma) akmeņiem katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Akmeņi
Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem
Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.
