Avots Zirņu salā

Lejpus Rīgas HES dambja esošā Zirņu sala (mūsdienās – pussala) lielākoties ir cilvēka veidota. Pirms hidroelektrostacijas būvniecības 1966.–1974. gadā Doles salas ziemeļaustrumu piekrastē tiešām atradās Zirņu sala. Tiesa, par īstu salu tā kļuva tikai Daugavas palu laikā, kad ūdens to atdalīja no pārējās Doles salas.

HES būvniecības laikā šeit tika veikti vērienīgi zemes darbi, izbūvējot dambi un pārveidojot Daugavas gultni. Šķiet, dambim tuvākā tagadējās Zirņu salas daļa ir saglabājusies no sākotnējās salas, savukārt pārējā teritorija uzbērta mākslīgi. Tuvāk dambim Daugavas krasts tika izrakts, atsedzot dolomīta slāņus un izveidojot Zirņu salas dolomīta atsegumu. Tālāk Rīgas virzienā rakšanas darbi vairs nebija nepieciešami, jo tur agrāk atradās Daugavas gultne. Šajā vietā tika sabērtas izraktās dolomīta šķembas, tādējādi pagarinot Zirņu salu.

Kopš tā laika pagājis jau pusgadsimts, un Zirņu sala pamazām iegūst aizvien dabiskāku izskatu. Gar Daugavu šeit ved ainavisks, asfaltēts pastaigu celiņš.

Salas vidusdaļā, vēl pirms dolomīta atseguma un senās Zirņu salas daļas, no celiņa var pamanīt nelielu avota strautu, kas pēc dažiem metriem ieplūst Daugavā. Avots ir spēcīgs – aptuveni metru platajā izplūdes baseinā nepārtraukti mutuļo dolomīta smiltis. Atšķirībā no netālajiem Dārziņu avotiem šī avota strauta malas nav apaugušas ar aļģēm. Iespējams, tas liecina par atšķirīgiem ūdens apstākļiem vai sastāvu.

Zirņu salas avotu nevar uzskatīt par pilnībā dabisku – šajā salas daļā pati ainava ir cilvēka veidota. Tomēr, šķiet, avota ūdens izplūde radusies dabiski, bez cilvēka tiešas iejaukšanās. Tā izveidojies savdabīgs, Rīgas apkārtnei neparasts dabas objekts.

504 | 09-11-2026