Wondermondo Pasaule Eiropa Igaunija Hījumā apriņķis

Kultūrvēsturiskie akmeņi Arheoloģiskie brīnumi Cilvēku radītie brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Ungru akmens

Ungru akmens. 2026. gada augusts.
Ungru akmens. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Pirms pāris gadsimtiem virs Ungru akmens pacēlās konstrukcija, uz kuras tika kurināta signāluguns, kuru naktīs varēja redzēt no kuģiem - par to joprojām liecina trīs caurumi akmens virsmā. Kādēļ šo uguni kūra? Par to domas dalās...

23.5 %

Koordinātes
58.9844 Z 22.45253 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Igaunija, Hījumā apriņķis, Hījumā pagasts, Ninametsas pussala, ziemeļrietumos no Kergesāres muižas vietas, mežā
Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi, Nostāstu vietas
Tilpums
14 m³, aptuveni
Apkārtmērs
9 m
Garums
2,9 m
Platums
2,6 m
Augstums
2,8 m
Iezis
Rapakivi granīts
Nosukums igauniski
Ungru kivi
Aizsardzības statuss
Dabas piemineklis kopš 1961. gada
Informācija apmeklētājiem
Marķēts, uz akmeni no Ninametsas ceļa ved taka.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
420 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Caurumi Ungru akmenī. 2026. gada augusts.
Caurumi Ungru akmenī. 2026. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ungru akmens ir viens no daudzajiem Hījumā dižakmeņiem. Tā augšmalā vienā rindā izurbti trīs nelieli caurumi, ar kuriem saistīti savdabīgi nostāsti.

Iespējams, akmens ir mākslīgi novietots vertikālā stāvoklī – tā augstums (2,8 m) pārsniedz platumu (2,6 m). Ungru akmens ir rapakivi granīta laukakmens, kuru ledājs, visticamāk, atnesis no tagadējo Ālandu salu apkaimes.

Ungernu dzimtas īpašums

Ungerni (vēlāk – Ungerni-Šternbergi) ir viena no senākajām baltvācu muižnieku dzimtām. Par tās aizsācēju uzskata Rīgas bīskapa vasali Johanu ar iesauku „Ungārs” (Joannes dictus de Ungaria), kuram ap 1251. gadu tika piešķirtas zemes tagadējās Zemgales teritorijā. Laika gaitā dzimta paplašināja savus īpašumus gan tagadējā Latvijā (piemēram, Ungurmuiža savu nosaukumu ieguvusi no šīs dzimtas), gan Igaunijā.

1781. gadā Ungernu īpašumā nonāca arī Kergesāres muiža (Kõrgessaare, Hohenholm) Hījumā salā. Muižas galvenā ēka – vienstāva baroka stila koka celtne – tika nojaukta 1972. gadā, taču līdz mūsdienām saglabājušās citas muižas kompleksa ēkas un parks. Ungru akmens atrodas ap 700 metrus ziemeļrietumos no bijušās muižas.

Kuģu ceļš un barons

Oto Reinholds Ludvigs fon Ungerns-Šternbergs.
Oto Reinholds Ludvigs fon Ungerns-Šternbergs. / nezināms autors, Wikimedia Commons, publisks īpašums

Jaunais muižas īpašnieks, barons Oto Reinholds Ludvigs fon Ungerns-Šternbergs, līdz ar muižu uzņēmās arī pienākumu rūpēties par kuģiem un to apkalpēm, kas cieta nelaimi pie viņa īpašumu krastiem.

Kuģu satiksme gar šo Hījumā piekrasti bija ļoti intensīva, laikapstākļi nereti nelabvēlīgi, bet navigācija – bīstama. Ne viens vien kuģis uzskrēja Ninametsas pussalas akmeņiem uz ziemeļiem no Kergesāres muižas.

Drīz vien barons Ungerns iemantoja sliktu slavu gan kuģotāju, gan vietējo iedzīvotāju vidū. Kā vēsta nostāsti, viņš kuģu katastrofās cietušajiem izrādījis maz žēlastības – Ungerna vīri nelaimē nonākušos jebkurā gadalaikā bez žēlastības izģērbuši, bet par glābšanu barons prasījis nesamērīgi augstu maksu.

Tomēr klīda vēl ļaunākas baumas. Ungerns esot ievērojis, ka krastmalā uzceltā paviljona ugunis maldina garām braucošo kuģu apkalpes, kuģotāji noturējuši uguni par bāku, mainījuši kursu un uzskrējuši akmeņiem. Tad nu barons šim nolūkam licis kurināt uguni arī uz netālu no muižas esošā Ungru akmens: tieši šai konstrukcijai akmens virsmā izurbti trīs tagad redzamie caurumi.

Tomēr uguns kurināšanai, visdrīzāk, bijis daudz labvēlīgāks nolūks – tā kalpojusi par orientieri glābēju laivām, lai tās naktī varētu atrast ceļu atpakaļ krastā.

Lai kā arī būtu, tautā Ungernu sākuši dēvēt par pirātu (mereröövel). 1802. gadā nikna strīda laikā netālajā Sūremoizā barons nogalināja kapteini Karlu Johanu Malmu un tika izsūtīts uz Toboļsku, kur 1811. gadā mira.

514 | 22-11-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Kurisu kritene - kreisajā pusē klints slieksnis, pār kuru kritenē pavasaros krīt strauts. Centrā - ūdensrijēja caurums. 2026. gada augusts.

Kurisu kritene (Kurisu neeluauk)

Hījumā salā vairāki strauti pazūd pazemē, veidojot kritenes ar ūdensrijējiem - spraugām, caur kurām zem zemes aizplūst ūdens.…10 240 m

Pasaule Citi raksti

Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts.
Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielākie Baltijas akmeņi

Šajā rakstā ir apkopoti dati par desmit lielākajiem (pēc akmens redzamās daļas tilpuma) akmeņiem katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.