Septiņavotu Lielais ūdenskritums

Avotkaļķu masa – staburags

Spēcīgu avotu grupa – Septiņavoti – uz dienvidiem no dziļās Kazu gravas veido nelielu upīti – Septiņavotu strautu.

Pēdējos gadu tūkstošos avoti ir šķīdinājuši Pļaviņu svītas dolomītu un, virszemē sasniedzot atmosfēru, izšķīdināto kaļķi atkal izgulsnējuši, veidojot milzu staburagu – kaļķiežu masu ielejas malā. Avota ūdens turpināja un arī tagad turpina plūst pāri šim staburagam, pārklājot ar kaļķi krūmu stumbrus, augu lapas un veidojot dekoratīvu iezi – šūnakmeni.

Kaļķu un šūnakmens karjers

Ap 1903. gadu šeit sākās šūnakmens ieguve. Jāatzīmē, ka sākotnēji šis iezis ir mīksts. Līdzīgi, kā betona masa, tas sacietē pēc kāda laika. Tādēļ šūnakmens ir viegli apstrādājams būvmateriāls, kuru ir viegli “šķērēt” pat ar lāpstu.

Sākotnēji šūnakmeni dedzināja, lai iegūtu kaļķi javai. Netālu no ūdenskrituma, līdzās senajam ceļam vēl tagad var redzēt no lieliem akmeņiem celtā cepļa atliekas.

Ap 1909. gadu šeit no kaļķa pat tika ražots zobu puveris. Kaļķu ieguve turpinājās līdz 1930jiem gadiem.

Rezultātā lēzenākā, mūžam mitrā šūnakmens nogāze tika norakta, atstājot stāvu un vietām pat vertikālu šūnakmens atsegumu.

Šī cilvēka iejaukšanās dabā radīja jaunu, krāšņu dabas pieminekli – vienu no lielākajiem Latvijas ūdenskritumiem.

Izteiksmīgākie avotu ūdenskritumi Latvijā

Septiņavotu strautam mūsdienās ir trīs izteikti ūdenskritumi – Augšējais, Lielais un Apakšējais, kā arī mazākas pakāpes – krācītes. Tomēr, papildus galvenā strauta ūdenskritumam šeit ir vēl viens krāšņs ūdenskritums – Septiņavotu Augstais ūdenskritums, kā arī mazāka šūnakmens terase sāņus no galvenās strauta gultnes – Septiņavotu Malējais kritums.

Kopš esam zaudējuši Daugavas Staburagu un Liepavota ūdenskritumu, Septiņavotu ūdenskritumi ir iespaidīgākie avotu ūdenskritumi Latvijā.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

92 | 23-07-2024

Septiņavotu Lielais ūdenskritums ir iekļauts šādā rakstā: