Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Cēsu novads

Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Laņģu klintis

Laņģu klintis. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Laņģu klintis nav tik augstas un iespaidīgas kā līdzās esošās Līču klintis, taču tajās ir virkne ļoti interesantu dabas objektu.

Koordinātes

57.3919 Z 25.3925 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Cēsu novads, Liepas pagasts, Gaujas kreisajā pamatkrastā rietumos no Lodes māla karjera

Augstums

Vairāk, kā 10 m (atsegtās smilšakmens klints sienas augstums), ap 27 m (visas kraujas augstums)

Garums

Ap 540 m

Ieži

Smilšakmens

Stratigrāfija

Devons 🢖 Živetas stāvs 🢖 Gaujas svīta (D₂gj) (?)

Aizsardzības statuss

Daļa no aizsargājamā, ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Līču-Laņģu klintis”.

Informācija apmeklētājiem

Atrodas valsts īpašumā, ir publiski pieejamas, sekojot norādēm pa dabas taku. Viena no krāšņākajām Latvijas dabas takām.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

2600 m

Pieejamība

Vidēji

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Plašāka informācija

Laņģu klinšu sākums – Bezdibeņa avota ala. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Sākot iet pa Līču-Laņģu klinšu takām no ziemeļiem, vispirms ir apskatāmas iespaidīgās Līču klintis, kuras dienvidos noslēdzas ar Līču klinšu ūdenskritumu.

Pēc ūdenskrituma taka apmēram 200 metrus ved gar stāvu nogāzi, kurā ir mazāk klinšu, līdz sasniegts pirmais Laņģu klinšu dabas brīnums – Bezdibeņa avota ala. Ala tagad ir ap 5 metrus gara un visu alu aizņem avota veidots ezeriņš, kurš agrāk bija vismaz 4 metrus dziļš. Avota strautā ārpus alas dzelzs baktērijas ir izveidojušas košus rūsas krāsas nogulumus.

Laņģu niša. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Dažus desmitus metru tālāk klintis kļūst augstas un tajās ir izveidojusies viena no Latvijā lielākajām klinšu nišām – Laņģu niša. Šeit paveras krāšņākie Laņģu klinšu skati.

Uzraksts Laņģu klintīs. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Aiz nišas klintis turpinās, tajās redzams arī lielāks, romantisks 1911. gada uzraksts.

Laņģu klintis, avots ziemeļos no Lielās Laņģu alas. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Drīz taka ved gar avotiņu, kurš iezīmē vietu, kur ap gadsimtu miju sabruka Mazā Laņģu ala, kura 1996. gadā bija ap 4,2 metrus gara.

Laņģu klintis, Vidējā Laņģu ala un avots. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pārdesmit metrus tālāk ir Vidējā Laņģu ala. Arī no šīs alas izplūst spēcīgs avots, dzirdams kā tas krīt pāri ūdenskritumiņam alas iekšpusē. Alas ieejas daļa grūst. 1990jos gados ala bija 30-32 metrus gara, taču tajā ielīst bijis ļoti grūti. Visdrīzāk, šī ala ir ļoti bīstama.

Lielā Laņģu ala. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Nedaudz tālāk takas malā ir Lielā Laņģu ala. 1989. gadā tā bija 48 metrus gara un tagad varētu būt vēl garāka. Cauri alai plūst spēcīgs avots, kurš agrāk alas iekšpusē veidoja ap 0,5 metrus augstu ūdenskritumu. Tagad tas plūst pa citu gultni, bez šāda ūdenskrituma.

Krāčavots un nelielā aiza iebrukušās alas vietā. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Nedaudz tālāk seko beidzamais Laņģu klinšu dabas brīnums – Krāčavots. Šis ir viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā, kurš izplūst no šauras aizas – agrākās alas.

Šeit, gandrīz jau pašā Gaujas krastā, Laņģu klintis beidzas. Ceļu gar Gaujas pamatkrastu var turpināt tālāk uz dienvidiem – aptuveni pēc 1 kilometra būs nākamās – Baižu klintis.

183 | 05-03-2025