Zibeņdambja Saules akmens (Rojas Saules akmens)

Zibeņdambja Saules akmens ir neparasts kultūrvēsturiskais piemineklis. Akmens atrodas līdzenumā, mežainā apvidū rietumos no Rojas. Spriežot pēc senākām kartēm, mežs šeit aug vismaz 100 gadus un arī pirms tam šeit atradies krūmājs. Šī ir senā Baltijas jūras gultne, kurā izmētāti daudzi ledāja atstātie akmeņi, tajā skaitā arī šis savādais, cilvēku apstrādātais akmens.

Akmens apraksts

Saules akmens nav īpaši liels – tā diametrs ir ap 1,25-1,5 metri. 2025. gadā akmens atradās izcirtumā, tam pāri bija pārkrituši koku stumbri. Ap akmeni ir padziļinājums, kurā var redzēt ūdeni. Apmēram puse no akmens ir zem zemes, puse – virs tās.

Mums nezināmā laikā, piemēram, varbūt pirms 100 gadiem, bet varbūt arī daudz senāk, akmens virsmu ir apstrādājuši cilvēki. Akmens virsma ir veiksmīgi apskaldīta un padarīta samērā līdzena. Pastāv iespēja, ka arī akmens sāni ir apskaldīti. Virsmā ir iekalts aplis un krusts, kas apli sadala četrās vienādās daļās. Šāds vienkāršs simbols pasaulē ir sastopams bieži un tiek dēvēts par Saules krustu – šis simbols ir devis nosaukumu arī akmenim.

Iekaluma līnijas ir ap 0,6-1 cm dziļas.

Zīmes tulkojumi

Nav zināms, kādēļ kāds vai kādi cilvēki savulaik tā centušies, apstrādājot šo nomaļo, brikšņos esošo akmeni. Visdrīzāk, šī nav dzirnakmens sagatave – tādā gadījumā nebūtu bijusi vajadzība iecirst krustu, arī aplis būtu iecirsts dziļāk un nelīdzenāk, kā arī būtu uzsākta arī dzirnakmens vidus iedobe.

Jebkādus mūsdienās nesaprotamos kultūrvēsturiskos (un ļoti bieži – arī pilnīgi dabiskos un cilvēka neskartos) objektus mīl ar vieglu roku pasludināt par svētvietām. Protams, pastāv iespēja, ka arī Zibeņdambja Saules akmens ir kulta vieta. Taču šādā gadījumā tā ir bijusi šaurākās aprindās zināma svētvieta nomaļā krūmājā, atstatus no apdzīvotām vietām. Tuvumā nav zināmas citas senvietas, ja neskaita 2016. gadā atrastu vēl vienu akmeni – Rojas otro Saules akmeni, kurā arī ir iekalts aplis.

Atklāšanas un izpētes vēsture

Zibeņdambja Saules akmeni 1990. gada pavasarī atklāja Staņislavs un Valdis Žurovski un Andris Leitens. Jau drīz, jūnijā “Talsu Vēstīs” Artūrs Zalsters pirmpublikācijā par šo atradumu izvirzīja hipotēzi, ka šis akmens “ir saistīts ar vietējās astronomijas pirmsākumiem”.

2002. gadā rojenieks Osvalds Bergens piedāvāja versiju, ka ap Saules akmeni esošie akmeņi (šeit ir ne mazums akmeņu) veido četrus riņķus. Tajā pašā gadā Guntis Eniņš ar astronomu Jāni Klētnieku rūpīgi uzmērīja šo akmeņu izvietojumu un secināja… ka akmeņu grupa nekādus apļus neveido.

2025. gada aprīlī uz nomaļā, grūti atrodamā akmens bija novietota maza rotaļlieta – plastmasas vardīte. Autoram tas šķita kā jauks papildinājums Saules akmens mīklai. Varbūt akmens ir apstrādāts kādiem praktiskiem un visnotaļ garlaicīgiem nolūkiem. Un vardīte pārsimts gadus vēlāk uz tā nolikta vienkārši tādēļ, lai tā nemētātos citur. Bet varbūt… un te nu ir vieta fantāzijai.

Izmantotie avoti

1. Guntis Eniņš, Zibensdambja Saules akmens, LA.LV, apmeklēts 2025. gada 12. maijā.

203 | 12-05-2025