Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi

Visdrīzāk, Šķeperu strautiņš (neoficiāls nosaukums) ir izveidojies salīdzinoši nesenā pagātnē, pēc meliorācijas grāvju sistēmas izveides. No laukiem savāktais ūdens pa Abavas senielejas stāvo nogāzi traucas lejup, ap 340 metrus garā posmā krītot par 50 metriem. Ūdens spēks ir noskalojis augsni un vairākās vietās atsedzis pamatiežus – dolomītus, dolomītmerģeli, aleirolītus. Šie ieži, visdrīzāk, pieder devona perioda Famenas stāvam un, iespējams, pieder vairākām svītām.

Strauta ūdens ir piesārņots un, kā tas ir raksturīgi šādiem piesārņotiem strautiem, grava ir ļoti blīvi aizaugusi ar krūmāju, šeit ir arī ne mazums atkritumu. Tomēr Šķeperu strauta gravai piemīt īpaša vērtība – ūdenskritumi.

Pirmais ir Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums, kādus 1,7 metrus augsts ūdenskritums, kuru, diemžēl, gandrīz pilnībā klāj saknes un aļģes.

Taču aiz izskalota mākslīgi veidota dambja, ap 90-100 metrus tālāk seko divas zemākas bet ainaviskākas ūdenskrituma kāples. Pirmā ir ap 0,6 m augsta un ap 1,5 m plata. Kādus 15-20 metrus tālāk seko beidzamā, izskatīgākā kāple, kura ir ap 0,85 m augsta un ap 1,6 m plata. Ainavu gravā papildina arī laukakmeņi.

Neviena no pakāpēm īsti neatbilst ūdenskrituma standartiem – abas ir zemākas par 1 metru. Taču tās atrodas samērā tuvu viena otrai un līdz ar to šo var uzskatīt par ūdenskritumu. Tiesa, no vienas kāples otru redzēt nevar.

Visdrīzāk, Šķeperu gravas apakšējie ūdenskritumi bijuši zināmi vietējiem iedzīvotājiem jau sen. Pirmais zināmais publicējums – ieraksts un attēli Facebook, 2024. gada 11. jūnijs, Jānis Jagubkovs.

234 | 01-07-2025

Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi ir iekļauti šādā rakstā: