Cepļa dolomīta atsegums

Daugavas labais stāvkrasts lejpus Pļaviņu HES ir iespaidīgs, taču šeit nebūt nav viegli pastaigāties. Ap 30 metrus augstajā kraujā vietām ir mazākas, vertikālas klinšu sienas un vietām – slapji avoksnāji. Šeit staigājot, pārsvarā jālaužas cauri blīvam krūmājam.

Tomēr šī vieta ir skaista – augšmalā cauri ozoliem un citiem lapukokiem tālu lejā pavīd Daugava, savukārt, kad ir izdevies nokļūt lejā, līdz upei, vietām ceļš ved pāri plienam – dolomīta slāņiem.

Stāvkrastā klintis atrodamas dažādās vietās – pie upes (nereti, kad pacelti aizsprosta aizvari, tās applūdina Pļaviņu HES), stāvkrasta vidusdaļā un arī augšmalā. Klintis ir līdz 4 metrus augstas.

Pie Cepļu mājām klinšu augšmalā ir liels robs – agrāk šeit atradās dolomīta karjers. Dolomītu ieguva kaļķu dedzināšanai. Tagad karjera klinšu malu pārsvarā klāj krūmi un augsne, lielākais karjera klinšu atsegums ir austrumu malā, kur no karjera augšup sāk pacelties pievadceļš.

Šeit ir atsegti devona perioda Daugavas svītas dolomīti, kuri pieder šīs svītas apakšējai daļai – Oliņkalna ridai.

Dziļo ieleju šajos cietajos iežos nav veidojusi tikai Daugava – šo milzu “vagu” dolomīta iežos ir izrāvuši ledāja kušanas ūdeņi, kuri šeit plūduši zem ledāja. Iespējams pat, ka šī ieleja veidojusies ne tikai pēdējā apledojuma beigu posmā bet jau pirms tam, iepriekšējo leduslaikmetu beigu posmos.

Cepļa dolomīta atseguma vidusdaļā, tuvāk Daugavai, atrodas Kuprainīša avotiņš, savukārt nedaudz rietumos no Cepļiem – Jaunzemu staburags.

266 | 21-09-2025