Meļķitāru Muldakmens

Aizejot līdz Meļķitāru Muldakmenim un pakāpjoties pa trepēm, paceras liela iedobe akmens virsmā – parasti tā ir pildīta ar ūdeni. Un gandrīz vienmēr tajā atrodas dažas monētas. Kas zina, kādēļ katra no tām atstāta: varbūt uz atgriešanos, bet varbūt – cerībā, ka nelielais ziedojums tomēr palīdzēs pret kādu nelaimi.

Šis akmens ir sena kulta vieta.

Apraksts

Meļķitāru Muldakmens ir nosaukts Meļķitāru māju vārdā – tās līdz 2. pasaules karam atradās pārsimts metrus uz ziemeļiem no akmens. Tagad gan bijušo māju vietā, gan ap akmeni plešas plaši lauki.

Akmens paceļas 2,8-3 metrus virs zemes, tam ir stāvas malas un, lai vieglāk piekļūt augšdaļai, ir pieslietas kāpnes (2025).

Tieši akmens augšdaļa ir visinteresantākā – tajā ir liela, garena iedobe, kurā var uzkrāties pat 80 litri lietus ūdens. Iedobe – mulda – ir 1,95 metrus gara un ap 0,5 metrus plata. Ūdens tajā ir gandrīz vienmēr.

Dienvidu pusē pāri iedobei paceļas akmens galotne – spice. Tai ir savdabīga piramīdas forma ar vienu pakāpi.

Pastāv iespēja, ka akmens augšdaļa ir mākslīgi apdarināta, tomēr, šāda mulda un piramīda pie tās varēja izveidoties arī dabiski.

Vēsture un pētījumi

Akmens jau 1874. gadā ir dēvēts par Muldakmeni, lai gan Meļķitāru mežsarga mājas uzcēla ap 1875. gadu. Meļķitāru Muldakmens kā kulta vieta ir aprakstīts 1894. gadā (J. Ozola teika).

1972. gadā pie akmens notika pirmie pārbaudes izrakumi (J. Urtāns un A. Vasks) ziemeļos un dienvidos no akmens, savukārt 1973. gada jūnijā – jau apjomīgāki, izpētot 7 x 8 m lielu laukumu (J. Urtāns). Ziemeļos no akmens pētnieki atrada mākslīgi veidotu māla klājumu ap 1,5 m2 platībā, ap 4 cm biezu. Ap to bija lielāks daudzums pelnu un ogļu, māla trauku lauskas. Šī, visdrīzāk, ir bijusi speciāli veidota vieta ziedojumiem.

Nostāsti

J. Urtāns atskaitē par izrakumiem (1974) raksta:

Milzīgā akmens virsējā daļā redzams muldasveida iedobums. Kā liecina tautas nostāsti, pie akmens vai uz tā ziedoja graudus no pirmā kūluma, pienu, iedobumā meta naudas gabalus. Ūdens, kas sakrājās muldas veida padziļinājumā, lietots ārstniecībā.

…tautas nostāsti liecina, ka Muldas akmens kā kulta vieta izmantots līdz 19.gs. vidum.

Pie akmens agrāk esot kristīti bērni, tomēr par to ir arī vairākas teikas par Velnu un citām mītiskām būtnēm:

Velns gribējis maizi cept, tāpēc akmenī izkalis muldu. Tikko nesis miltus iejavai, iedziedājies gailis – un viss darbs vējā.

Velns esot smēlis ūdeni no tuvējā ezeriņa, lējis akmens muldā un tajā mazgājies. Kad ezeriņš bija izsmelts, Velns akmeni pametis un aigājis citur. Šis ir īss 1894. gadā Jāņa Ozola publicētās teikas pārstāsts. P.S. Pie akmens tiešām ir bijis Muldas ezers, kurš aizaudzis par Muldas purvu.

Mijkrēslī uz akmens bieži sēdējusi ragana un ar zelta ķemmi ķemmējusi sev matus, mērcējot ķemmi muldā.

Ir arī nostāsti, ka netālu esot bijis svētavotiņš un svētozols.

Vairāk informācijas:

1. Aizkraukles Meļķitāru Muldas akmens – mājaslapa, kura ir veltīta tieši šim akmenim. Apmeklēta 2025. gada 23. septembrī.

269 | 23-09-2025