Loša atsegumi

Latvijā juras perioda iežu atsegumi sastopami pavisam maz – tikai dažās vietās Nīgrandes un Zaņas pagastos, mazu upīšu krastos un gultnēs.

Pie šiem unikālajiem objektiem pieder arī Loša atsegumi – trīs nelielas, bet savdabīgas klintiņas netālu no Loša ietekas Ventā.

Losis savā lejas posmā ir izveidojis gleznainu, ap 15–20 metrus dziļu ieleju. Atsegumi slejas upes kreisajā krastā trīs līkumos, aptuveni 250–300 metrus pirms Loša ietekas Ventā.

Tiesa, šīs klintis nevar sacensties ar iespaidīgajām Ērģeļu klintīm Gaujas krastā. Loša atsegumi ir pieticīgi, un, ja upē ir augstāks ūdens līmenis, tie vispār nav saskatāmi. Tomēr tuvāk pie ūdens līmeņa atsedzas dažādi drupani ieži – grants un smilšu slānīši, kaļķainiem māliem līdzīgs aleirolīts, kā arī savdabīgs, tumši brūns, nedaudz elastīgs iezis, kas atgādina ļoti cietu kūdru. Tas varētu būt brūnogle vai arī ar organiskām vielām ļoti bagāts aleirolīts.

Ieži izgulsnējušies juras perioda vidusdaļā. Līdz ar to tie ir krietni jaunāki, nekā Latvijā ierastie devona perioda smilšakmeņi, dolomīti un māli. “Jaunāki” te gan ir ļoti nosacīts vārds – Loša krasta atsegumos redzamie ieži sāka veidoties pirms apmēram 165-160 miljoniem gadu. Tie izgulsnējās seklā jūrā un tajos var atrast juras perioda radījumu pārakmeņojumus. Šie radījumi gan nebūs dinozauri, bet gan krietni mazāki jūras iemītnieki – pa retam amonītam un sīkākas būtnes, piemēram foraminiferas.

Nedaudz tālāk uz dienvidiem Loša ielejas palienē 1940. gadā uz īsu brīdi darbojās brūnogļu raktuves. Ap 1940.-1941. gadu brūnogļu ieguve notika vairākās vietās – pie Meldzeres, Griezes un arī šeit. Šim nolūkam tika izbūvēti arī dzelzceļa pievedceļi. Brūnogles tika iegūtas jaunuzceltajai Brocēnu cementa fabrikai.

Pēc 2. pasaules kara situācija mainījās un salīdzinoši mazvērtīgākās un dārgāk iegūstamās Latvijas brūnogles, pārsvarā, ir palikušas turpat, kur tās izgulsnējās juras periodā.

272 | 27-09-2025