Bertrāma sēravots (Bertrama avots)

Bertrāma sēravots. 2025. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Ķemeru kūrorta ziedu laikos viens no kūrviesu pastaigu mērķiem bija arī Bertrāma sēravots jeb Bertrama avots - iespējams, savulaik pats spēcīgākais Ķemeru sēravots. Mūsdienās avotiņš ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmājā.

Vērtējums

16.3 %

Koordinātes

56.95999 Z 23.52752 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Jūrmala, Ķemeri, ziemeļos no sanatorijas, Vēršupītes kreisajā krastā

Kategorija

Sēravoti, Ekosistēmas

Nosaukuma alternatīvas

Bertrama avots, Bertrāma avots, Bertrama sēravots, Bertruma sēravots, Bertramavots. Oficiālā nosaukuma versija – Bertrāma sēravots.

Avota tips

Kāpjošs

Aizsardzības statuss

Atrodas Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā

Informācija apmeklētājiem

Atrodas valsts īpašumā. Uz necilo avota vietu neved oficiālas dabas takas, taču no Jaunķemeru ceļa uz to var nokļūt pa aizaugušām takām. Nav viegli atrodams.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

260 m

Pieejamība

Vidēji

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Plašāka informācija

Bertrāma sēravots - gandrīz izzudis. 2025. gada jūnijs. — Bertrāma sēravots – gandrīz izzudis. 2025. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Bertrāma avots kļuva plašāk pazīstams 1880jos gados. Tas noticis šādi: pie Ķemeru peldu iestādes vērsies mazāk turīgs tuvējās apkaimes galdnieks Bertrāms Strautmanis, kuru mocīja reimatisms. Tolaik jau bija zināms, ka sēravoti lieliski palīdz ārstēt šo kaiti. Tā kā viņš ārstniecības kūres nav varējis apmaksāt, viņam ārstniecība tika atteikta.

No dažiem Ķemeru iedzīvotājiem viņš uzzinājis, ka muklājā, atstatus no kūrorta ir sēravots, par kuru kūrorta īpašnieki neko nezina. Bertrāms šo avotu atrada un labiekārtoja – uztaisīja koka vannu, pielēja to ar sērūdeni, sameta vannā karstus akmeņus no ugunskura un kāpa siltajā sērūdenī ārstēties. Papildus vannai viņš izveidojis arī improvizētu sērūdens dušu. Bertrāms apmetās blakus avotam, lai varētu nodoties intensīvai ārstniecības kūrei. Viņa darbošanās pilnībā attaisnojās – pēc pāris gadiem viņš izveseļojās.

Šādi avots ieguva popularitāti. Šķiet, tolaik tieši šis avots bija spēcīgākais sēravots Ķemeros – no tā izplūdis liels daudzums ūdens.

Attīstoties Ķemeru kūrortam, tika attīstīts arī parks ap to, jo pastaigas mežā bija svarīga veselības atgūšanas procesa sastāvdaļa. Bertrāma sēravots bija viens no pastaigu maršrutu galamērķiem – 1932. gadā uz to izveidoja platas takas, ap avotiņu izbūvēja betona apmali un dekoratīvus akmeņu krāvumus, pie tā bija neliela nojume (un tualetes).

Mūsdienās te valda daba – no nojumes un platā celiņa vairs nav ne miņas. Avotiņš ir ieaudzis krūmos un no grodiem atlikušas tikai drupas. Pats avots ir gandrīz izsīcis – iespējams, pie tā bija vainojama tieši šī avota apkaimes pārbūve.

Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka Ķemeros sēravoti izzūd. Netālu, Vēršupītes pretējā krastā atrodas cits, krietni spēcīgāks sēravots.

Bertrāma sēravots ir vērtīgs biotops, jo tajā ir augsta sēra baktēriju daudzveidība: Beggiatoa minima (alba?)‚ Beggiatoa leptomitoformis‚ Chromatium minus‚ Chromatium okenii‚ Chromatium weisii‚ Lamprocystis roseopersicina‚ Thiospirillum sanguineum. Starp citu, sēravotu ekosistēmām Latvijā derētu savs pētnieks: šajā jomā ir iespējas atklāt ko jaunu!

291 | 14-10-2025