Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Balvu novads

 Klintis 🢔 Klinšu veidojumi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas

Brīnumi

Gurovas atsegumi

Gurovas atsegums upītes labajā krastā, ap 3-3,5 m augsts. 2025. gada novembris.
Gurovas atsegums upītes labajā krastā, ap 3-3,5 m augsts. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Gurovas atsegumi ir vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, mālu un aleirolītu atsegumi Latvijas ziemeļaustrumos, Balvu novadā. Skaistās klintis ir līdz 4 metrus augstas.

23.7 %

Koordinātes
57.11542 Z 27.57138 A (izteiksmīgākā klints)
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Latvija, Balvu novads, Medņevas pagasts, Gurovas upītes krastos ap 1,3 km garā posmā rietumos no Spalviņām un Aizupēm
Klintis, Pārakmeņojumu atradnes
Nosaukuma varianti
Gurovas upītei ir daudz nosaukuma variantu: Gorova, Gavronka, Gurava, Gurva, Guorova un citi
Augstums
Līdz 4 m
Garums
Kopā vismaz 13 atsegumi, no kuriem izteiksmīgas ir 3-4 klintis. Lielāko klinšu garums – ap 10 m
Ieži
Smilšakmens, arī māli un aleirolīti
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Ogres svīta (D3og)
Informācija apmeklētājiem
Atrodas privātīpašumā, un piekļūt nav tik vienkārši. Ieteicams uzvilkt zābakus. Garš gājiens cauri mežam bez takām un orientieriem.

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Ap 2,5 m augsts atsegums Gurovas labajā krastā. 2025. gada novembris.
Ap 2,5 m augsts atsegums Gurovas labajā krastā. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Autoraprāt, Balvu novads ir nenovērtēta Latvijas pērle.

Varbūt te nav pasaules mēroga krāšņumu un smalkumu, bet šim no Rīgas attālajam novadam piemīt noslēpuma aura. Te joprojām ir iespējams atklāt kaut ko (rīdziniekam!) nezināmu, piemēram, mūsu senču veidotus akmens elku tēlus, un meži vietām ir ar (rīdziniekam!) svešādu auru – šķiet, te diezgan jūtami jau parādās taigas elpa… Ir gadījies nedēļām ilgi iet pa Sibīrijas mežiem – ir līdzība. Balvu novadā ir vērts meklēt – var atrast ko jaunu!

Viens no pirmajiem Gurovas atsegumiem, atrodas kreisajā krastā, ap 2,5 m augsts. 2025. gada novembris.
Viens no pirmajiem Gurovas atsegumiem, atrodas kreisajā krastā, ap 2,5 m augsts. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Gurovas grava

No Stompaku purva nākusī, ar tanīniem iekrāsotā tumši brūnā Gurovas upīte pirms ietekas plašajā Kouras ielejā ir iegrauzusies devona iežos, veidojot ap 10 metrus dziļu ieleju.

Gurovas ieleja, protams, nav tik iespaidīga, kā 90 metrus dziļā Gaujas ieleja Siguldā, tomēr ainava šeit ir ļoti skaista.

Šeit nekad nav bijis īpaši daudz iedzīvotāju, taču vēl 1970jos gados tieši pie krāšņākās vietas vēl bija apdzīvota pēdējā nelielās Gurovas ciematiņa māja. Tagad pie klintīm, Gurovas ielejas augšmalā vēl ir palicis vecu ābeļu dārzs.

Pusotru kilometru lejāk Gurovas krastos arī tagad ir mājas, kurās ir rosība un Gurovas krastos atrodas ganības.

Šajā pusotrā kilometrā Gurovas gultne līkumo starp abiem ielejas krastiem, vietām atsedzot devona iežus. Devona iežu atsegumi ir arī vismaz divās sāngravās.

Viens no Gurovas atsegumiem upītes labajā krastā. Šīs klints augstums sasniedz 4 metrus - augstākā no Gurovas klintīm. 2025. gada novembris.
Viens no Gurovas atsegumiem upītes labajā krastā. Šīs klints augstums sasniedz 4 metrus – augstākā no Gurovas klintīm. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Vairums atsegumu atrodas upes kreisajā krastā, tomēr vismaz trīs ir arī labajā krastā. Vairums atsegumu nav īpaši izteiksmīgi – tehniski tajos atsedzas devona ieži, tomēr tie, drīzāk, atgādina nobiru kaudzes vai staigna māla krastu, kurā var viegli pazaudēt apavus. Tomēr kādas četras klintis ir izteiksmīgas – tās vertikāli paceļas tieši pāri straumei un vienā no klintīm ir arī nelielas nišas.

Vienā no kreisā krasta sāngravām atrodas arī maza, ap 0,3 m augsta krācīte – šeit ūdens krīt pāri skaistiem aleirolīta un māla slāņiem. Iespējams, šī krācīte ir īslaicīgs fenomens un pēc pāris gadiem izzudīs.

Maza krācīte Gurovas sāngravā atsegusi krāsainus aleirolītus un mālus. 2025. gada novembris.
Maza krācīte Gurovas sāngravā atsegusi krāsainus aleirolītus un mālus. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Seno zivju atliekas

Gurovas krastos atsedzas augšdevona Ogres svītas ieži, jo īpaši šīs svītas vidusdaļas – Lielvārdes ridas augšdaļas un Rembates ridas apakšdaļas smilšakmeņi.

Reiz, 1930. gadā, citā Latvijas daļā – Daugavas krastā pie Bramberģes muižas (tagad – applūdināta zem Rīgas HES, ziemeļrietumos no Daugmales) – paleontologs Valters Gross kopā ar brāli Rolandu Grosu un ģeologu Nikolaju Delli atrada senas radības pārakmeņojumu – arī Ogres svītas iežos. Sākotnēji viņš to nodēvēja Taeniolepis speciosa un secināja, ka tā ir līdz šim nezināma zivju suga. Tā kā nosaukums Taeniolepis jau bija aizņemts, 2001. gadā tā tika pārdēvēta atklājēja vārdā: Walterilepis speciosa.

Kopš tā laika šīs senās zivs atliekas ir atrastas vēl trīs vietās, kur atsedzas Ogres svītas ieži: Langsēdes klintīs pie Imulas, Kalnmuižas dzirnavu klintīs pie Amulas un Gurovas atsegumos.

Tieši Gurovas smilšakmens atsegumu atradumi 2017. un 2019. gadā (Ervīns Lukševičs, Ģirts Stinkulis, Simona Mačute, Terēze Reķe u.c.) ir ļāvuši uzzināt par šo seno radību krietni vairāk.

Šeit atrasti arī citu devona perioda zivju, t. sk. Bothriolepis maxima, Obruchevia heckeri, Holoptychius – kopumā 10 sugu – pārakmeņojumi.

Izmantotie avoti
  1. Ervīns Lukševičs. Revision of asterolepidoid antiarch remains from the Ogre Formation (Upper Devonian) of Latvia, Estonian Journal of Earth Sciences, 2021, 70, 1, 3–17
  2. Ģirts Stinkulis, Ervīns Lukševics and Terēze Reķe. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, eastern Latvia, Estonian Journal of Earth Sciences, 2020, 69,,2–21

313 | 13-11-2025

Pasaule Citi raksti

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

0 0 votes
Article Rating
Pierakstieties
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments