Kulšenu avots

Pamatdati

Mūsdienās spēcīgākais avots Latvijā, visdrīzāk, ir Kulšenu avots Zemgalē, netālu no Ozolaines. Pēdējo desmitgažu laikā avots ir izveidojis visai plašu dīķi, no kura uz tuvumā esošu meliorācijas grāvi izplūst strauts.

Vērtējums

28.1 %

Koordinātes

56.43232 Z 24.48645 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Bauskas novads, Vecsaules pagasts, austrumos no Ozolaines, 260 metrus ziemneļaustrumos no Kulšeniem, meliorācijas grāvja austrumu pusē

Kategorija

Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi

Nosaukuma alternatīvas

Kulšēnu avots, Ozolaines sēravots

Avota tips

Kāpjošs, vāji mineralizēts sēravots

Debits

138 l/s (Latvijas Petroglifu centra organizētie mērījumi 2011. gadā)

Aizsardzības statuss

Aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, Natura 2000 teritorija

Informācija apmeklētājiem

Avots ir pašvaldības īpašumā, taču piekļuve tam ved cauri privātīpašumam. Nav marķēts (2025). Visticamāk, piekļuve avotam īpašniekus netraucē, jo tiešā apkārtnē nav dzīvojamo māju. Piekļuve ir ērta, taču mitrā laikā noderēs zābaki.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

370 m

Pieejamība

Viegli

Īpašuma statuss

Publisks un privāts

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Plašāka informācija

Kulšenu avots. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Kulšenu avots ir pārsteidzoši liels! Pirmajā brīdī var šķist, ka tas ir vien parasts dīķis ar stāvām malām (neejiet tuvu malām – tās ir brūkošas!). Tomēr, pieejot pie apmēram 20 metrus garā strauta, kas avota dīķi savieno ar tuvējo meliorācijas grāvi, kļūst redzams, ka dziļais strauts ir pilns ar strauji plūstošu ūdeni. Ieskatoties uzmanīgāk avota centrālajā daļā, var saskatīt kāpjošam avotam raksturīgo smilšu mutuļošanu.

Pirms meliorācijas darbiem 1960.–1970. gados šeit līkumoja neliels strautiņš. Meliorācijas rezultātā tā vietā tika izveidots klasisks meliorācijas grāvis – Avotu grāvis.

Kulšenu avots savā tagadējā izskatā izveidojās pēc meliorācijas darbiem. Senākās pieejamās fotogrāfijas no 1990. gadiem rāda nelielu avota dīķīti. Gadu gaitā avots pakāpeniski veidojis arvien plašāku ezeru, un tagad dīķa diametrs sasniedz vismaz 16 metrus. Stāvie, brūkošie krasti liecina, ka dīķis turpina paplašināties.

Pie avota jūtama viegla sērūdens smaka – visdrīzāk, ūdens izplūst no Salaspils svītas ģipšakmens iežiem.

Izmērītais avota debits (Latvijas Petroglifu centrs, 2011; Dainis Ozols, Māris Rudzītis, Jeļena Vasiļkova un Andris Grīnbergs) ir 138 litri sekundē. Salīdzinājumam – no cita plaši pazīstama Latvijas dižavota, Saltavota pie Siguldas, sekundē izplūst aptuveni 20–25 litri ūdens, lai gan pastāv arī apšaubāmas norādes par 140 litriem sekundē – iespējams, palu laikā. Visticamāk, šobrīd Kulšenu avots ir spēcīgākais individuālais avots Latvijā.

Diemžēl avota dīķa ūdens nav tīrs: tajā lielā daudzumā aug pavedienaļģes, kas liecina par ievērojamu nitrātu un/vai fosfora piesārņojumu. Visticamāk, plaisainajos devona karbonātiežos bagātīgi nonāk apkārtējo lauku mēslojums.