Seces Putraskroga kapu riņķa krusti

Riņķa krusts jeb Saules krusts ir sens simbols, kuram dažādās kultūrās ir daudz nozīmju. Šādas formas kapakmeņus nereti veido vietās, kur pieejams akmens materiāls, no kura tos salīdzinoši viegli izgatavot. Latvijā visbiežāk tas ir dolomīts. Izņēmums ir divi akmens krusti Kazdangas parkā, kas veidoti no cietāka ieža.

Daudz lielāks šādu akmens krustu skaits ir Igaunijā. Piemēram, Vormsi kapsētā saglabājušies 343 riņķa krusti!

Seces Putraskroga kapu riņķa krusti sākotnēji atradās Putraskroga kapsētā Daugavas krastā, iepretī Koknesei pie Pērses ietekas.

Akmens krusti, visticamāk, atradās Bergmaņu dzimtas kapos Putraskroga kapu ziemeļaustrumu stūrī. Bergmaņi dzīvoja kapiem piegulošajās Upjāņu mājās — arī šo māju vieta mūsdienās ir applūdusi.

Riņķa krustu aptuveni šajā pašā vietā, iespējams — tieši vienu no mūsdienās redzamajiem krustiem — ir attēlojis arī J. K. Broce 1809. gada zīmējumā.

Pēc nostāstiem, Bergmaņu saimnieks vēlējies izcelties un akmens riņķa krustu atvedis pāri Daugavai no Kokneses, uzstādot to kapos savam vectēvam. Arī Koknesē reiz atradās līdzīgs riņķa krusts — aptuveni tajā pašā vietā pēc Pirmā pasaules kara uzstādīts cits, jaunāks riņķa krusts.

1932. gada 5. septembrī parādās pirmā rakstītā informācija par neparastajiem akmens krustiem: ziņojums Pieminekļu valdei no cita leģendāra cilvēka — mākslas zinātnieka Visvalža Peņģerota. Viņš ierosināja krustus pārcelt uz Koknesi.

1960. gadu sākumā krustus uzmērīja un fotografēja arheologs Andris Caune, bet uzrakstu norakstīja arheoloģe Elvīra Šnore.

Tolaik kapos bija trīs riņķa krusti — pirmais un trešais (tagad pazudušais) atradās rindā, četru metru attālumā viens no otra. Otrais krusts atradās aizaugušā kapu daļā, pašā stūrī.

1964. gadā Pļaviņu HES būvniecības laikā krusti tika pārvietoti uz Seces Lullīšu kapsētu, bet neilgi pēc muzeja izveides 1989. gadā — uz Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju “Kalna Ziedi”, kur tie apskatāmi arī tagad.

Abi Putraskroga kapsētas krusti izgatavoti no vietējā Daugavas dolomīta plāksnēm.

Pirmais krusts atrodas pa kreisi, tuvāk muzeja ēkai. Tagadējā atrašanās vietā tas ir iegrimis — akmens riņķa apakšējā daļa atrodas zem zemes. Riņķa diametrs ir 60 cm, kopējais krusta augstums — 102 cm, bet biezums — 21 cm. Iegrimušajā pamatnē abās pusēs iekalta piederības zīme.

Otrais krusts izgatavots no plānākas — 17 cm biezas — dolomīta plātnes. Kopējais augstums — 84 cm, riņķa diametrs — 80 cm. Šo riņķa krustu bagātina papildu iekalumi — priekšpusē (kas pašlaik pagriezta prom) 15 cm augsts krusts, bet aizmugurē — Jumja zīme ar svītru virs un zem tās. Šī ir piederības zīme.

Zaudētais trešais krusts bijis ar vērtīgu uzrakstu, kas varētu apstiprināt nostāstu:
Te Duhs upjan Wezz Tehws Jahns Bergman
Mirris 1853 1 webrar wezzums 74 gadus.

Šim trešajam krustam atstarpes starp krusta zariem nebija pilnībā izkaltas cauri.

Diemžēl nav zināms, kad katrs no tagad redzamajiem krustiem ticis izveidots.

340 | 11-12-2025